Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Latvijā kārtējo reizi aktualizējusies diskusija par ēnu ekonomiku

Ar karti un bez aploksnēm?

Līdz ar izmaiņām veselības aprūpes sistēmā, kas paredz medicīnisko pakalpojumu apmaksu sasaistīt ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, Latvijā kārtējo reizi aktualizējusies diskusija par ēnu ekonomiku un it īpaši par aplokšņu algām. ​

Diena jau vēstīja, ka pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem pērn aplokšņu algas īpatsvars bijis 19,9% no visa darba samaksas apjoma, kas nav maz. Savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis intervijā Dienai izklāstīja šīs problēmas risinājumu: "Jāskatās Zviedrijas piemērs, kur 98% darījumu tiek izmantoti bezskaidras naudas norēķini. Tiklīdz mēs pārejam uz šādu sistēmu, aploksne izzūd."

Nesen Diena pārliecinājās, ka Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā cilvēki tiek mudināti izmantot bezskaidras naudas norēķinus visai nepārprotamā veidā – piemēram, ir muzeji, kuros ieejas biļeti, kā arī suvenīrus un kafiju var iegādāties, maksājot ar norēķinu karti, nevis ar banknotēm un monētām. Turklāt gan Zviedrijā, gan citur pasaulē aizvien populārāki kļūst ar viedtālruni veicamie maksājumi. Tiesa gan, lai bezskaidras naudas norēķini neradītu tehniska rakstura grūtības, jānodrošina atbilstošā infrastruktūra. Diena nesen arī novēroja, ka Somijā tirdzniecības centrā netālu no Helsinku-Vantā lidostas ķīniešu tūristi vēlējās samaksāt par pirkumu, izmantojot viedtālrunī instalētu Āzijā, nevis Eiropā ierastu maksājumu sistēmu, un viņiem par prieku izrādījās, ka tehniskais risinājums šāda maksājuma veikšanai ir pieejams. 

Viedokli par to, vai atteikšanās no skaidras naudas likvidētu tautsaimniecības pelēko sektoru Latvijā, Diena vaicāja ilggadējam ēnu ekonomikas pētniekam Arnim Saukam, kurš apstiprināja, ka pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem mazinātu aplokšņu algu izplatību, taču mudināja ņemt vērā, ka ēnu ekonomiku veido ne tikai no rokas rokā iedotas banknotes un monētas. Te jāatceras gan starptautiskie naudas atmazgāšanas skandāli, kuri iedragājuši banku reputāciju dažādās valstīs, gan arī tas, ka tiek uzskatīts – neoficiāliem darījumiem, iespējams, tiek izmantotas kriptovalūtas. 

Līdz ar to, teorētiski pieļaujot, ka Latvija tiešām pārietu tikai un vienīgi uz bezskaidras naudas norēķiniem, jāsecina – aplokšņu algu izplatība varbūt arī mazinātos, taču ēnu ekonomika pilnībā neizzustu. Turklāt, pēc ekspertu domām, ēnu ekonomikas vērienīgākās shēmas parasti tiek īstenotas ne jau vienā, bet vairākās valstīs, un līdz ar to ir iznīdējamas tikai ar daudzu valstu kopīgiem spēkiem un neignorējot moderno tehnoloģiju radītās inovācijas.

Top komentāri

Jansons
J
Vispirms tieciet skaidrībā, kādēļ maksā aploksnēs. Pie mazajām algām nodokļi ir par lielu. Nosakiet minimālo algu 500 un neapliekamo minimumu tuvu tai. Problēmas lielākā daļa izzudīs dažu mēnešu laikā.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Labējā spārna kandidāts

Partija Gruzijas sapnis šonedēļ nosauca sava kandidāta uz nākamā šīs valsts prezidenta amatu vārdu – uz šo posteni tiks virzīts tuvas Gruzijas sapņa sabiedrotās, nelielas, par labēji radikālu bieži d...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē