Atklājas birokrātiskās vājības

Šis indekss rāda – ēnu ekonomika Latvijā aug, un pērn bija 24,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 2,2% vairāk nekā 2017. gadā. Turklāt Latvijas ēnu ekonomikas apjoms ir iespaidīgākais visā Baltijā, jo ēnu ekonomika Lietuvā pērn bija 18,7% no IKP, un tas ir par 0,5% vairāk nekā 2017. gadā, bet Igaunijā 16,7% – par 1,5% mazāk nekā gadu iepriekš.

Protams, nepilnības valsts sektora darbā nav vienīgais ēnu ekonomikas cēlonis, bet tikai viens no daudzajiem un ļoti dažādajiem cēloņiem, par kuriem ekspertu vidū joprojām nav vienprātības. Taču nesenās Latvijā vērojamās problēmas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu organizēšanā kārtējo reizi lika secināt, ka mūsu valsts sektora pārstāvjiem tiešām trūkst atbildības izjūtas par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu un trūkst arī cieņpilnas attieksmes pret iedzīvotājiem. Izvēlējās konkursā uzņēmumu, kas daudziem vēlētājiem – pat tiem cilvēkiem, kas gadiem nemainīgi dzīvo deklarētajā dzīvesvietā, – nespēj piegādāt informatīvās vēstules par balsošanas iecirkni?

Atbildīgo iestāžu attieksme pret vēlētājiem: "Ak, šoreiz tā sanāca!"

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) solīja, ka visās trijās iepriekšējās balsošanas dienās – 22., 23. un 24. maijā –  varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī? Informācijas tehnoloģiju sistēma nefunkcionēja, kā plānots, un 23. maijā, kā arī daļēji 24. maijā tas nebija iespējams? CVK attieksme: "Nu, gadījās... Visi citi vainīgi, tikai ne mēs!"

No kļūdām, protams, neviens nav pasargāts, un taisnība jau ir, ka nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Taču saistībā ar EP vēlēšanu tehniskajām ķibelēm paustā valsts iestāžu attieksme liek domāt, ka dažam labam ierēdnim nav skaidrs, ka viņa algu nodrošina nodokļu maksātāju nauda un tāpēc vajadzētu strādāt atbildīgāk.