Būs, kā tante teiks?

Ja šāda aptauja būtu orientēta uz sabiedrības informētības, izpratnes noskaidrošanu par attiecīgajiem jautājumiem, lai labāk organizētu komunikāciju, tad tās lietderību vēl varētu saprast. Taču tādā gadījumā viedokļu apzināšanai būtu izmantojamas socioloģijas metodes, nevis to cilvēku viedokļi, kuriem nav bijis slinkums ar kaut kādām (nav vēl teikts, ka patiesām) atbildēm aizpildīt pagaro anketu internetā. Savukārt, ja aptauja tiešām kalpos kā viens no argumentiem prioritāro virzienu definēšanai zinātniskajiem pētījumiem, kā tas faktiski izriet no ministrijas vēstījuma, tas, piedodiet, robežojas jau ar apzinātu kaitniecību.

Ļoti trāpīgi šādu pieeju raksturojis sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, paužot, ka tikpat labi arī, piemēram, Zemkopības ministrija varētu internetā aptaujāt, kādas kultūras jāaudzē, vai Veselības ministrija – kādas slimības ārstēt vai kādas vakcīnas izmantot, kā arī "varētu balsot par būvkonstrukciju izveidi kādā celtnē – šitās vai tās skrūves". Skaidrs, ka izvērtējumā par to, kādos virzienos jāattīstās Latvijas zinātnei, kaut kādas niecīgas, nereprezentatīvas interneta lietotāju daļas viedoklis neko nedod vai pat vēl sliktāk – traucē, jo vēlāk publicētie aptaujas rezultāti var nesakrist ar ekspertu atzinumiem un politiķu lēmumiem un tad var rasties iespaids, ka sabiedrības viedoklis tiek ignorēts.

Ja ir jāieklausās, tad cilvēkos, kuriem ir neapšaubāmas zināšanas par to, kuras zinātnes jomas Latvijā ir konkurētspējīgas pasaules līmenī un kur ieguldītie līdzekļi var nest tos produktus, kas gan Latvijas, gan starptautiskajai sabiedrībai nepieciešami.

To noteikti var izvērtēt pēc ļoti konkrētiem, pašu zinātnieku un ekonomistu definētiem kritērijiem. Naivi domāt, ka paši esam spējīgi attīstīt pētniecību visās jomās, kas mums šķiet aktuālas (esam tomēr resursu ziņā stipri ierobežoti), tāpēc jāspecializējas tajā jomās, kur esam stipri, rēķinoties, ka citās valstīs pēta to, ko mēs nevaram. Līdz ar to nevajadzētu arī katrā plānošanas periodā mētāties no vienas prioritārās jomas uz citu – ja ir bijuši ieguldījumi un sasniegumi kādās jomās, uz tām arī pamatā konsekventi jāfokusējas.