Kompānija Lursoft nodarbinātībai veltītā pētījumā secinājusi, ka viszemākais bezdarba līmenis pagājušā gada beigās bija Naukšēnu novadā. Tur bez darba bijuši 3,2% no visiem iedzīvotājiem jeb 35 cilvēki. Savukārt augstākais bezdarba līmenis fiksēts Ciblas novadā, kur bez darba bija 23,5% no iemītnieku kopskaita jeb 341 cilvēks. Vērtējot situāciju Latvijas lielajās pilsētās, Lursoft konstatēja, ka viszemākais, pat zemāks nekā Rīgā, bezdarba līmenis bijis Valmierā – 4,2%. Turpretī Daugavpilī un Rēzeknē, salīdzinot ar Valmieru, bezdarba līmenis bijis vairāk nekā divas reizes augstāks.
Tuvojoties 5. jūnijam, aizvien biežāk dzirdams, ka par risinājumu, kas varētu mazināt bezdarbu reģionos, tiek uzskatīta rūpniecības attīstība. Pagājušajā piektdienā premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), vēršoties pie Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, uzsvēra, ka jaunizveidoto novadu domēm būs nozīmīga loma viedās reindustrializācijas īstenošanā. Latvijas "reģionos bez rūpniecības attīstība nav iespējama", nesen uzsvēra arī bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.
Iespējams, virzība uz ražotņu veidošanu tiešām būtu pareizais ceļš, lai sekmētu darba vietu skaita pieaugumu, iedzīvotāju labklājības kāpumu un reģionu ekonomisko augšupeju. Tomēr ir arī vairākas problēmas. Pirmkārt, pašreizējā nodokļu politika ne īpaši veicina pašvaldību ieinteresētību tajā, lai to teritorijā parādītos jaunas rūpnīcas. Otrkārt, mūsu sabiedrība nav brīva no aizspriedumiem pret industriāliem projektiem, un iebildumi pret šādiem projektiem tiek pamatoti ar visdažādākajiem argumentiem – sākot no bažām par vides aizsardzību līdz iebildumiem pret ierastās ainavas izmaiņām. Un, treškārt, jau pirms pandēmijas bieži tika spriests par to, ka tur, kur ir darba vietas, trūkst darbinieku, bet tur, kur ir potenciālie darbinieki, nav darba vietu. Protams, šo situāciju var risināt, sekmējot cilvēku mobilitāti, tomēr ļoti būtiska ir arī mājokļu pieejamība, un nereti ir arī dzirdēts, ka simts un vairāk kilometru attālumā no Rīgas viegli atrast vai nu mājokli, vai darbu, bet ne abus.
Tādēļ, lai idejas par rūpniecības attīstību reģionos tiešām īstenotos, ir būtiski, lai bankas būtu gatavas kreditēt gan biznesu, gan mājokļa iegādi arī tālu no Rīgas esošās pilsētās un novados.