Protams, tūlīt pēc VK secinājumu publiskošanas ZM ātri tika nolemts izveidot valsts pārvaldē tik ierasto darba grupu, to gan šoreiz nodēvējot par komisiju, kura nu tagad studēs VK secinājumus un meklēšot risinājumus trūkumu novēršanai.
Ņemot vērā, ka šis VK atzinums par valsts pārvaldes, maigi izsakoties, nesaimniecisko rīcību ar valsts (patiesībā – sabiedrības) mantu nav nekas ārkārtējs, bet jau savā ziņā ierasta fakta konstatācija, nākas secināt, ka paviršību un, iespējams, nepiedodamas nolaidības līmenis valsts pārvaldē joprojām ir ierasta ikdiena un ka attiecīgās amatpersonas pat īsti nebaidās par iespējamās atbildības pieprasīšanu no viņiem.
Diez vai kādam ir šaubas – ja šāds darītgribas trūkums jeb patiesībā pavirša pienākumu pildīšana tiktu konstatēta privātajā sektorā, lielākā daļa uzņēmēju atbildīgos darbiniekus ne tikai momentā atlaistu no darba, bet, ļoti iespējams, tiesas ceļā piedzītu viņu vainas dēļ radītos zaudējumus.
Taču valsts pārvaldē, šķiet, pārsvarā viss ir savādāk – kamēr, piemēram, VK "neiebaksta ar pirkstu acī", tikmēr termins "kā krietns un rūpīgs saimnieks" vispār neeksistē. Un arī tad, kad tiek norādīts uz trūkumiem, tiek aktīvi veidotas darba grupas un rīkotas daudzkārtējas sapulces, kurās stundām tiek "gudri" diskutēts, kā nu tagad lietas sakārtot tā, lai VK ir priecīga un pašiem dzīve turpmāk mierīga. Tomēr galvenā problēma tā arī paliek neatrisināta – ar kādām metodēm motivēt atbildīgos valsts pārvaldes darbiniekus strādāt kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem ne tikai pēc VK pēriena saņemšanas, bet ik dienu, ik stundu un ik minūti.
Skaidrs, ka nekad un nekur nevar būt absolūti nevainojama kārtība un precīzs darba mehānisms. Vienmēr lietas var darīt labāk. Taču tikpat skaidrs ir tas, ka valsts pārvaldē valsts mantas saimnieciska pārvaldīšana ārkārtīgi pieklibo.
Un tad nav jābrīnās, ka valsts sektorā ierasta ir situācija, kad viens cilvēks var vienlaicīgi strādāt vairāku – nereti kardināli atšķirīgu jomu – uzņēmumu vadības amatos, bet tajā pašā laikā gan vienā, gan otrā uzņēmumā darba kvalitāte ik pa laikam, maigi sakot, pieklibo ar abām kājām. Domāju, sabiedrībai būtu jāmazina sava iecietība pret šādu valsts pārvaldes attieksmi.