Pirmkārt, nealoties, ka sabiedrības sašķeltības problēma pa gadu ir izčabējusi vai ka tās mazskaitlīgums nozīmē mazākus riskus. Nē, un to mēs redzam Ukrainas separātistu apgabalos, tādēļ nezaudēsim modrību!
Otrkārt, iedomāsimies, cik nemierīga varētu izvērsties šī diena, ja Valsts policija būtu uzvedusies sev pēdējā laikā raksturīgajā «neko neredzu, neko nedzirdu, neko negribu zināt» stilā, piemēram, sev klasiskajā manierē plātot rokas un nespējot izprast un piemērot esošo likuma normu jau uzliktos aizliegumus!
Un, treškārt, neaizmirsīsim, ka mums ir izvēle mūžam sadzīvot ar 9. maija lāstu vai izbeigt to līdz ar pēdējo divās valodās un divās vēstures versijās izglītotu iebraucēju paaudzi! Turklāt šis pēdējais nav tik vienkārši risināms, kā pēdējā gada laikā bieži izskan. Par sarežģītu vēsturi diskutēt spējīgi skolotāji, nevis "oficiālās vēstures" atprasītāji jau vien būs izaicinājums.
No vienas puses, neapšaubāmi ir taisnība, ka pēdējā gada laikā mīts par Krievijas visvarenību ir smagi paplucināts. Šis fakts līdz ar Pārdaugavas monumenta demontāžu un Valsts policijas jūtamo klātbūtni iespējamās provokāciju vietās varēja vismaz šogad apslāpēt patosu tiem, kuriem niez dūres. Krievijas impēriskās varenības karsējiem palicis vēl mazāk iedomātas varenības, par kuru atgādināt un ar ko piedraudēt šajā "mēs varam atkārtot" dienā. Krievijas varenība rūsē Ukrainas tīrumos sašauto tanku un notriekto kaujas lidmašīnu izskatā, kas uzskatāmi bija redzams arī šā gada militārajā parādē Sarkanajā laukumā – iekarotāju armija gada laikā tiktāl noplicināta, ka tai pat nebija atlicis neviena kaut cik moderna tanka vai kaujas lidmašīnas, ko atrādīt Putinam.
Tomēr nevajag aizmirst, ka ne jau varenība ir tas, kas 9. maijā vieno impēristus, bet gan aizvainojums uz visu pasauli un revanšisma alkas. Tādēļ uz šādiem racionāliem novērojumiem un secinājumiem pārsteidzīgi nebalstīsim pieņēmumus, ka maza, bet pietiekami bīstama, revanšistiski noskaņota sabiedrības daļa gada laikā pati no sevis izčabējusi! Jo šo cilvēku potenciālā rīcība balstās absolūti neracionālās izjūtās, kas, atļaušos izteikt minējumu, pa šo gadu ir tikai barojušās no Krievu pasaules pazemojuma.