Maksvīnijs, jāatgādina, tiek uzskatīts par leiboristu stratēģiju un cilvēku, pateicoties kuram leiboristi 2024. gadā spēja atgriezties pie varas pēc graujošas sakāves 2019. gada parlamenta vēlēšanās. Cits jautājums šeit gan ir, ka galvenā leiboristu uzvaras kaldinātāja bija konservatīvo vēlētāju balsu sadalīšanās tieši starp Konservatīvo partiju un Reformu partiju, tomēr tas nemaina faktu, ka Maksvīnijam jebkurā gadījumā bija ļoti būtiska loma leiboristu atdzimšanā.
Oficiāli britu premjera biroja vadītājs no amata atkāpās, uzņemoties atbildību par to, ka tieši viņš ieteicis Stārmeram par Lielbritānijas vēstnieku ASV nozīmēt ar skandalozo finansistu Džefriju Epstīnu cieši saistīto (un leiboristu partijā vēl pavisam nesen ļoti ietekmīgo) lordu Pīteru Mendelsonu. Faktiski tikmēr tiek uzskatīts, ka šī atkāpšanās ir mēģinājums palīdzēt
Stārmeram noturēties amatā, kas ir tuvs izmisuma solim. Stārmera reitingu kritums ir pats straujākais, kāds Lielbritānijā pēc uzvaras vēlēšanās pieredzēts pēdējo 50 gadu laikā, un tieši tāpat gāžas lejup arī leiboristu reitingi. Tam ir lielāks skaits iemeslu, par kuriem visiem kopā var teikt – Stārmers un viņa partija solīja britiem citu – sakārtotu un godīgu – politiku, taču atklājās, ka virknē jomu leiboristi rada tādu pašu vai vēl lielāku haosu nekā iepriekš pie varas bijušie konservatīvie.
Uz nebeidzamo ar Stārmera vārdu saistīto iekšpolitisko skandālu fona Mendelsona lieta ar ļoti augstu ticamības pakāpi var kļūt par pēdējo pilienu vairs ne tikai vēlētāju, bet arī jau Stārmera paša partijas biedru pacietības kausā. Tamdēļ britu prese pieļauj iespēju, ka leiboristu ministri jau tuvākajās dienās vai nu «privātā kārtā aicinās» Stārmeru atkāpties, vai arī paši sāks atkāpties no amatiem, kas Lielbritānijā ir veids, kā panākt premjera demisiju.
Protams, ticēt britu presei nebūt ne vienmēr ir iespējams, kamdēļ apgalvojumi par to, ka Stārmers varētu atkāpties jau tuvāko dienu laikā, var izrādīties arī nepatiesi. Tomēr par to, ka nākamās vēlēšanas briti sagaidīs jau cita premjera (un attiecīgi cita leiboristu līdera) vadībā, nav būtībā nekādu šaubu. Cits jautājums, ka partiju tas diezin vai glābs, jo leiboristu rindās politiķi, kas spējīgi atjaunot vēlētāju uzticība šai partijai, nav saskatāmi.