Jāatceras, ka jūnijā aicinājumu nākamā gada budžetā aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta izteica uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Vienlaikus ražošanas aktualitātēs aizvien biežāk tiek minēta ar militāro industriju saistītā tehnika un pamazām kļūst par noturīgu segmentu rūpniecībā.
Uzmanības vērts ir arī tas, ka jūlija sākumā valdība izskatīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu par Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sola, ka mūsu valstī no 2027. gada tiks ieviests būvnormatīvs patvertņu izveidei jaunajos objektos, vēsta LETA.
Būvniecības nozares uzņēmuma Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš jau iepriekš ir paudis, ka "Ukrainas un Izraēlas pieredze piedāvā atšķirīgas pieejas aizsardzībā, tāpēc, aicinot [Latvijas] iedzīvotājus domāt par drošību un uzņēmējus – būvēt jaunus mājokļus, svarīgi definēt to, pret ko tad nodrošināties". Pagaidām vēl norit nepieciešamā būvnormatīva saskaņošana ministriju līmenī.
Ar drošību un aizsardzību ir saistīta arī šūnu apraide – sabiedrības brīdināšana ārkārtējās situācijās. (Plašāk par to var lasīt 3. jūlija Dienā, publikācijā Agrīnā brīdināšana tālruņos). Te gan jāteic, ka, veicot šūnu apraides testēšanu, valsts sektors rīkojās tieši tā, kā rīkoties nevajadzētu. Pagājušajā nedēļā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sociālajos tīklos, to vidū Facebook. com un vietnē X, atzina, ka šūnu apraides testēšanas gaitā "neliela daļa iedzīvotāju saņēma paziņojumu" par to, ka ir "spēcīgs vējš, lauzti koki, vēja aiznesti priekšmeti" un ka jāpaliek mājās un jāatvieno elektroierīces "no tīkla". Taču, kā paskaidroja VUGD, "konkrētajā gadījumā brīdinājums nav reāls un nav pamata satraukumam".
Protams, visu cieņu VUGD darbiniekiem – ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu veicējiem. Taču tie, kuri izdomājuši sūtīt iedzīvotājiem nepatiesu brīdinājumu, pat nepapūloties norādīt, ka ziņa izplatīta sistēmas testēšanas nolūkos, racionāli domājoši gan nav. Cilvēkiem mūsdienās ir ļoti sarežģīti atšķirt patiesas vēstis no blēdībām, un dažādu krāpnieku slazdos iekrīt pat labi izglītoti biznesa vides pārstāvji. Ja savu artavu sabiedrības apjukuma radīšanā iegulda valsts sektors, tad tas norāda uz to, ka attieksme pret iedzīvotājiem tur ir nepiedodami vieglprātīga. "Ak, satraucās kāds par nepatieso brīdinājumu? Nu nekas!" Taču šāda vieglprātība noteikti nepalīdz stiprināt drošību.