Skandāls, jāatgādina, izcēlās pēc tam, kad desmit valstu vēstnieki Turcijā nāca klajā ar kopīgu paziņojumu kopš 2017. gada apcietinājumā esošā opozicionāra, šobrīd par līdzdalību neveiksmīgajā 2016. gada pučā aizdomās turētā Osmana Kavalas aizstāvībai, ko Erdogans uztvēra kā iejaukšanos valsts iekšējās lietās.
Atbilde uz šo paziņojumu bija gana teatrāla – Turcijas prezidents deva rīkojumu valsts Ārlietu ministrijai pasludināt par personām non grata visus paziņojumu parakstījušos vēstniekus, ko ministrija, atbilstīgi izrādes loģikai, darīt nesteidzās.
Beidzās šī epopeja savukārt ar to, ka diplomāti izplatīja aizplīvurotu paziņojumu, no kura izrietēja, ka viņi ir pārcentušies, savukārt Turcijas prezidents secināja, ka vēstnieki ir guvuši mācību, spēruši soli atpakaļ un nākotnē būs piesardzīgāki savos izteikumos, un attiecīgi atsauca savu rīkojumu. Šāds kompromiss ļauj abām pusēm apgalvot, ka piekāpies ir tieši oponents, turklāt vairāk taisnības šajā gadījumā ir Erdoganam, jo tradicionālā Rietumu nostāja vienmēr ir, ka cilvēktiesības nav un nevar būt nevienas valsts tikai iekšējā lieta.
Šajā jautājumā pavisam drīz ir gaidāms jau nākošais cēliens. Tāda organizācija kā Eiropas Padome ir izvirzījusi Turcijai kategorisku prasību līdz šā gada 30. novembrim (Eiropas Padomes nākošās sanāksmes sākumam) izpildīt 2019. gadā izsniegto Eiropas Cilvēktiesību tiesas rīkojumu atbrīvot Kavalu no apcietinājuma līdz tiesas procesam. Pretējā gadījumā Ankarai tiek solītas dažādas nepatikšanas līdz pat dalības apturēšanai organizācijā, un nav šaubu, ka Turcijas prezidents atbildi parādā nepaliks.
Citas izejas Turcijas prezidentam arī nav, jo galvenokārt ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Turcijā mazinās viņa popularitāte (tieši ekonomiskie sasniegumi līdz šim vienmēr ir bijuši galvenais Erdogana trumpis), bet 2023. gada prezidenta vēlēšanas vairs nav aiz kalniem. Vienīgais, ko tieši šobrīd iespējams piedāvāt vēlētājiem, ir ārpolitiskie panākumi, tostarp balstīti uz Turcijas stratēģisko nozīmīgumu Rietumu acīs un nevēlēšanos riskēt ar tā zaudēšanu. Tiesa, tieši Turcijas, nevis Erdogana zaudēšanu.
Erdogana teātris
Pēdējās dienās plašu uzmanību piesaistīja Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana beigās tā arī neīstenotais lēmums pasludināt par personām non grata un attiecīgi izraidīt no valsts desmit Rietumvalstu, tostarp ASV, Vācijas un Francijas vēstniekus. Lai arī konkrētais konflikts noslēdzās ar abpusēji pieņemamu kompromisu, ir daudz iemeslu uzskatīt, ka iekšpolitiskās problēmas liks Turcijas prezidentam spert aizvien riskantākus soļus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.