Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Sarūkot pieprasījumam, cenu kāpuma temps pamazām varētu kristies

Inflācija pasaulē kāpj

Pasaules ekonomiskās norises aizvien uzskatāmāk vedina domāt, ka inflācija ir atgriezusies uz palikšanu. No ekonomistu un uzņēmēju viedokļa neliela inflācija ir laba, jo liecina par augošu pieprasījumu, kas palielina naudas apriti tautsaimniecībā, ļaujot kāpināt peļņu un ieguldīt attīstībā.

Tiesa, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad patēriņa cenu pieaugums varētu krietni vien apsteigt tempu, kādā palielinās vidusmēra sabiedrības locekļa labklājība. Kaut ko līdzīgu piedzīvojām jau pēc iepriekšējās ekonomiskās krīzes 2011. gadā – pēc tam, kad ASV centrālā banka sāka pirkt valsts parāda vērtspapīrus un, krītoties aizņēmuma likmēm, finanšu tirgus līdzekļi ieplūda citos aktīvos, izraisot cenu kāpumu arī preču biržās un tam sekojošu patēriņa cenu kāpumu reālajā ekonomikā. Sākotnēji cenu pieaugums bija visai straujš, taču pamazām aprima, līdzīgi kā pirms dažiem gadiem novērotais ''skrējiens pēc sviesta''. 

Šobrīd galvenais jautājums ir, vai strauji atnākusī inflācija spēs saglabāties ilgstoši un veicinās arī sabiedrības labklājības pieaugumu vai arī šis būs cenu lēciens, kurš vienkārši noplaks pēc tam, kad pēc burbuļa plīsuma sāks kristies aktīvu cenas preču un akciju biržās.

Uz to šobrīd pilnīgi droši atbildēt nevar neviens. Attiecībā uz Latviju līdz šim ekspertu prognozes ir bijušas visai daudzsološas. Tās paredz, ka nākamajā gadā arī mūsu valsts piedzīvos īstenu ekonomikas attīstības bumu un tā ietvaros mūsu tautsaimniecība var augt pat par sešiem septiņiem procentiem, tādējādi pārsniedzot tos izaugsmes tempus, kas bija pēc iepriekšējās krīzes.

Vienlaikus jānorāda, ka netrūkst faktoru, lai piepildītos arī nelabvēlīgais scenārijs. Problēma ir tā, ka jau pirms koronavīrusa pie globālās tautsaimniecības apvāršņiem bija jaušamas nepatikšanas un to cēloņi nekur nav pazuduši arī tagad. Šīs problēmas bija saistītas ar visai vāju patērētāju aktivitāti, sevišķi Eiropā, turklāt laikā, kad mājsaimniecības, uzņēmumi un valstis, nemitīgi aizņemoties, bija radījušas vēl iespaidīgāku parādu kalnu nekā pirms 2008. gada krīzes. Tagad situācija ir vēl bīstamāka, jo pēc Covid-19 atnākšanas un centieniem amortizēt ekonomisko kritumu saistības pret kreditoriem kļuvušas vēl lielākas.

Tas nozīmē, ka vismaz Eiropas valstu līmenī aizvien vairāk naudas būs nepieciešams novirzīt parādu segšanai, tādējādi ekonomikas stimulēšanai pieejamie naudas līdzekļi būs visai ierobežoti, ietekmējot arī pieprasījumu, un patēriņa cenu kāpuma temps pamazām varētu kristies.

Tiesa, caurmērā patērētājam tas neko labu nesola, jo vāja pieprasījuma izraisīta inflācijas izsīkšana nozīmē arī grūtības celt algas un kāpināt labklājību. 

Top komentāri

Miķelis Egle
Nauda ir viens no darba savstarpējās apmaiņas ekvivalentiem. Ja ilgāku laiku tiek "drukāta" (elektroniski pavairota) nauda, kurai nav pretī ar darbu radīts patērējams produkts, tad inflācija ir tikai likumsakarīgs turpinājums
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē