Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Par ministrijas atrautību no realitātes sūdzējušies uzņēmēji

Ir plāna projekts. Kas tālāk?

Finanšu ministrija 9. jūlijā paziņoja, ka "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.–2022. gadam projekts ir iesniegts Ministru prezidentam izskatīšanai Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē. Jaunajā plānā primārais ir ministriju dialogs ar nozaru organizācijām". Arī Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) īpaši uzsvēris, ka "reālākais veids, kā dot triecienu ēnu ekonomikai, ir dialogs ar nozaru asociācijām".

Te gan būtu vietā ironiski atgādināt, ka pie varas esošā politiskā elite nupat demonstratīvi ignorēja daudzu nozaru asociāciju aicinājumu atlikt tās izmaiņas nodokļu jomā, kādas tika ieviestas no 1. jūlija.

Turklāt tieši par Finanšu ministrijas atrautību no realitātes Covid-19 pandēmijas laikā sūdzējušies pat tie uzņēmēji, kam nav raksturīga nepārtraukta valdības lamāšana un sevis žēlošana. 

Nevar gan noliegt arī to, ka jau pirms pandēmijas vairāku nozaru, it īpaši būvniecības, organizācijas tiešām ir aktīvi iestājušās par nepieciešamību mazināt ēnu ekonomiku savā vidē.

Pret ēnu ekonomiku un tās radītu negodīgu konkurenci savā nozarē cīnījušies arī dažādu pakalpojumu jomu, piemēram, tūrisma un apsardzes, uzņēmēji. 

Tomēr, kā rāda Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais pētījums, ēnu ekonomika Latvijā 2020. gadā sasniedza 25,5% no iekšzemes kopprodukta, turklāt iespaidīgākas, lai arī ne vienīgās, ēnu ekonomikas izpausmes bija aplokšņu algas un uzņēmumu neuzrādītie ienākumi.

To ņemot vērā, jācer, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.–2022. gadam īstenošanas gaitā tiks pievērsta uzmanība vēl trim aspektiem. Pirmkārt, būtu jāpilnveido atbalsta mehānismi tiem darba ņēmējiem, kuriem darba devēji piedāvā saņemt algu aploksnē un manipulē ar darbiniekiem, apgalvojot – "Citu darbu jūs neatradīsiet!". Ir svarīgi, lai darbinieki par šādu situāciju varētu operatīvi paziņot atbildīgajām valsts iestādēm un no iestāžu puses sekotu atbildes reakcija. 

Otrkārt, būtu noderīga informatīvā kampaņa preču un pakalpojumu pircējiem, mudinot allaž prasīt norēķina dokumentu. Svarīgi gan, lai šī kampaņa būtu profesionāli veidota, nevis kārtējais nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanas «reklāmas projektiņš», kādus jau nācies redzēt saistībā ar pandēmijas tēmu. 

Un treškārt, ir svarīgi, lai ēnu ekonomikas apkarotāji neignorētu to, ka XXI gadsimtā neoficiāli darījumi var slēpties virtuālajā vidē un ka pelēkā nauda var pārvietoties pa kriptovalūtu pasaules labirintiem, nevis tikai no aploksnes aploksnē.

Top komentāri

Nodokļu regulatīvā funkcija
N
Nodokļiem piemīt ne tikai fiskālā (papildināt valsts kasi), bet arī regulatīvā funkcija. Ar tās palīdzību valsts ietekmē procesus sev vēlamajā virzienā. Piemēram, valsts saprot, ka smēķēt ir kaitīgi, tadēļ tabakai tiek noteikti ļoti augsti nodokļi. Tāpat arī ar alkoholu. Savukārt, ja valsts grib kaut ko īpaši veicināt, tad šīm pozīcijām nodokļi tiek samazināti. Latvijā ar diferencēto neapliekamo minimumu ir nodrošināts ļoti labvēlīgs nodokļu līmenis zemo algu maksātājiem un saņēmējiem. Bet, legālajam atalgojumam virzoties normālu algu virzienā, nodoļi strauji pieaug. Rezultāts ir lētā darbaspēka un aplokšņu algu ekonomika, kas padara nabadzīgus mūs visus - gan privātajā sektorā strādājošos, gan valsts atalgotos, gan tos, kuru ienākumus nodrošina no nodokļu naudas.
Diferencētais murgojums
D
Diferencētais neapliekamais minimums veicina lētā darbaspēka un aplokšņu algu ekonomiku un kavē pāreju uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma ekonomiku. Turklāt, pretēji plaši tiražētajiem mītiem, tas nevis mazina nevienlīdzību, bet pat palielina to starp ģimenēm ar un bez bērniem.
No stučīšanas būs sliktāk
N
Ar autores ieteikto stučīšanas metodi problēmu nevar atrisināt. Patiesībā no tās var kļūt tikai sliktāk gan mikrolīmenī (stučīšanas rezultātā neizbēgami cietīs darba devējs un viņa ģimene un stučīšana beigu beigās atspēlējas pašam stučītājam ), gan makrolīmenī, jo no tirgus tiks izspiesta vēl kāda aktivitāte. Problēmu var atrisināt tikai ieviešot attīstības ekonomikai piemērotu nodokļu politiku.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Jauns risks valdībai(4)

Saistībā ar vakcināciju pret Covid19 mūsu valstī izveidojusies paradoksāla situācija – vakcinējusies ir aptuveni puse no visiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem. 21. septembrī pirmo vakcīnu bija s...

Trūkst redzējuma attīstībai ilgtermiņā(6)

Ierēdniecībā pietrūkst konkrētības, atbildību definēšanas un uzņēmības, sarunā ar Guntaru Gūti secina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) vadītājs Māris Gruzniņš.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē