Februārī SKDS aptaujā 71% aptaujāto norādīja, ka tās darbu vērtē negatīvi. Sākās drudžaini mēģinājumi situāciju glābt, vispirms piesolot 500 eiro vienreizējo pabalstu par katru bērnu, tad 200 eiro pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Nupat premjers no kabatas izvilka pēdējo trumpi, piesolot 1,1 miljonu Pfizer vakcīnu, kad Eiropas Komisija tās ''iedos''.
Tas nestrādās. Valdība gadu ir darījusi visu iespējamo, lai tai vairs neticētu. Haotiska, nesaprotama lēmumu pieņemšana par epidemioloģiskajiem ierobežojumiem un liekulība to ieviešanā. Sīki personiski un partijiski kašķi, savtīgu interešu bīdīšana, mēģinot iedzīvoties uz Covid krīzes rēķina, sīkmanīga kaulēšanās atbalsta piešķiršanā iedzīvotajiem un uzņēmējiem līdz kritiskajai atskārsmei: ''Draugi, nu tiešām nav labi!''
Taču paši par sevi tie vēl būtu salīdzinoši sīkumi. Disfunkcionālas valdības nav retums, un arī Latvijas vēsturē mēs atrastu dažu labu, kas no Kariņa vadītās pārlieku neatšķirtos. Taču šādas valdības varbūt ir pieciešamas miera laikā.
Taču kara vai globālas pandēmijas apstākļos tās var izrādīties nāvējošas. Covid statistikas līkne strauji uzlēca uz augšu novembra sākumā. Oktobra beigās ar Covid Latvijā bija izslimojoši vai slimoja pāris tūkstošu cilvēku. Pagājušo piektdien – pie 90 000. Sērga ir nogalinājusi jau ap 1700 cilvēkiem, absolūti lielāko daļu – kopš decembra sākuma.
Veselības ministrei laikā no oktobra līdz decembrim bija citas prioritātes, tajā skaitā Rīgas maratona lobēšana partijas biznesa partneru interesēs. Valsts drošībai kritiskais vakcīnu iepirkums bija atstāts ''ekspertu'' ziņā, kamēr premjers Kariņš par to pieprasīja Ilzes Viņķeles demisiju. Tas bija pareizi, taču ar to pietiktu parastā ikdienas situācijā par parastiem amatpersonu klupieniem Jura Pūces stāvvietu atļaujas stilā.
Kopš janvāra sākuma, jau pēc veselības ministres demisijas un pompoziem TV ziņu šoviem ar vakcinācijas sākšanu, Latvijā ir miruši ap 1000 cilvēkiem. 5. martā Latvijā pirmo vakcīnas devu bija saņēmuši tikai 2,9% no pieaugušajiem, mūs pārliecinoši ierindojot pēdējā vietā starp ES un EEZ valstīm.
Zaudētās dzīvības nav tikai Viņķeles vai kādu korumpētu Veselības ministrijas ierēdņu atbildība. Pār visu Krišjāņa Kariņa valdību gulst nāves ēna, kas kļūst lielāka ar katru dienu. Vai nav laiks uzņemties atbildību?