Protams, var teikt, ka valdību kritizē ne tikai uzņēmēji, bet cilvēki visos sabiedrības segmentos, taču tāpat nekas nemainās. Tomēr, ja pieņem, kad uzņēmēju kritiskajai attieksmei pret valdības rīcību ir racionāls pamats, tad pastāv nopietni ekonomiskie riski – ja daudzi uzņēmumi kļūs vājāki vai pat beigs pastāvēt, tad saruks nodokļu maksājumi valsts budžetā, pieaugs bezdarba līmenis, mazināsies mūsu valsts globālā konkurētspēja un, kā jau iepriekš atzinuši ekonomisti, Latvija atkal var piedzīvot daudzu iedzīvotāju aizbraukšanu uz citām, turīgākām valstīm.
\Protams, uzņēmēji ir dažādi, ir arī tādi, kurus pandēmija novedusi sazvērestības teoriju gūstā, tomēr vairākums saprot, ka Covid-19 krīze ir negaidīta situācija arī politiķiem un ka valdībai nākas strauji reaģēt uz epidemioloģiskajām aktualitātēm. Tomēr tajā pašā laikā pamatotas ir bieži dzirdamās norādes, ka valdībai ir jāplāno to nozaru, kas saistītas ar cilvēku pulcēšanos un pārvietošanos, darbības atjaunošana, pielāgojot to nepieciešamajiem drošības pasākumiem.
Patlaban aktualitāte ir vakcinācija pret Covid-19. Ja tic apgalvojumiem, ka drīz pienāks brīdis, kad vakcīnu Latvijā netrūks, tad būtu vērts organizēt uzņēmumu darbinieku vakcināciju. Līdzšinējā vakcinācijas gaita ir parādījusi, ka bēdīgi slavenajam Vakcinācijas projekta birojam lieliski izdodas radīt haosu, turpretī sabiedrība tikpat lieliski prot pašorganizēties.
Arī daudzi uzņēmumi spētu veiksmīgi organizēt vakcinēšanu saviem darbiniekiem un rezultātā pieaugtu vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā. Turklāt piemēri vakcinācijas sasaistei ar ekonomiku citur pasaulē jau parādās.
Portāls Travelnews.lv nesen vēstīja, ka Turcijā, kur būtiska tautsaimniecības nozare ir ienākošais tūrisms, tiek īstenota tūrisma industrijas darbinieku vakcinācijas programma un ir plānots vakcinēt aptuveni vienu miljonu cilvēku, kuri strādā, piemēram, ceļojumu aģentūrās un viesnīcās.