Kur valstisks risinājums?

Diskusijās par šo situāciju tika minēts tas, ka Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.–2016. gadam nav devis milzīgu pozitīvu efektu. Jau pirms vairākiem gadiem, kad politiķi Reemigrācijas plānu aizrautīgi slavēja, uzņēmēji pret slavas dziesmām pauda skeptisku attieksmi. Gadu gaitā arī uzņēmēju organizācijas daudzkārt atkārtoja – kamēr algas Latvijā būtiski atpaliek no algām valstīs, uz kurām cilvēki no mūsu valsts dodas strādāt, tikmēr, lai kādus plānus politiķi un ierēdņi rakstītu, reemigrāciju nesagaidīt un no Latvijas aizbrauks vairāk cilvēku, nekā te atgriezīsies. Lai gan CSP konstatējusi – algas Latvijā aug, un šā gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa bija par 7,2% lielāka nekā 1. ceturksnī pērn, tomēr ar to nepietiek, lai algu līmenis Latvijā sasniegtu, piemēram, Ziemeļvalstu un Lielbritānijas līmeni.

Tieši pēdējā laikā no Latvijas uzņēmēju vides aizvien satrauktāk izskan bažas par to, ka trūkst darbinieku, un aizvien skaļāk uzņēmēji pauž mudinājumu valstiskā līmenī veikt politisku izšķiršanos, vai Latvijas darba tirgus kļūs atvērtāks viesstrādniekiem, vai tomēr ne. Atceroties ārkārtīgi emocionāli, pat histēriski paustās uzskatu atšķirības, kādas Latvijā bija vērojamas brīdī, kad Eiropas Savienība aktualizēja bēgļu uzņemšanu dalībvalstīs, ir skaidrs, ka debates par darba tirgus plašāku atvēršanu viesstrādniekiem no racionālu "par" un "pret" argumentu apsvēršanas arī var viegli ieslīdēt vētrainu emociju grāvī.

Vēl viens būtisks fakts ir tas, ka Latvijā mīt samērā daudz bezdarbnieku, šā gada 1. ceturksnī – 91,3 tūkstoši vecumā no 15 līdz 74 gadiem, rāda CSP dati. Te rodas jautājums – vai valstiskā līmenī izdarīts viss iespējamais, lai šos cilvēkus integrētu darba tirgū? Ja tautsaimniecība cieš no strādājošo trūkuma, varbūt bezdarbnieku vidū rodami vēl neizmantoti resursi?

Savukārt, runājot par aizbraukušo atgriešanos Latvijā un aizbraukšanas apturēšanu, cerīgi ir tas, ka par risinājumu meklējumiem aizvien biežāk runā dažādu nozaru uzņēmēji. Toties politiķu piedāvātus, stratēģiskus, valstiskus risinājumus šobrīd nemana. Arī šā gada aktualitāte – nodokļu reforma – pagaidām iestigusi strīdos, un tas nerada pārliecību par reāliem rezultātiem algu kāpuma un aizbraukšanas apturēšanas virzienā.