Politikas procesa ikgadējais apogejs un politiķu iespēja parādīt, ka viņi to dara, izpatīkot savu vēlētāju interesēm. Diemžēl šajā skaistajā procesā iejaucas dažādi spēki no malas, kas sāk uzdot jautājumus. Piemēram, žurnālisti. Atgādinot, teiksim, Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram paša 2016. gadā kaismīgi teiktos vārdus, ka t. s. deputātu kvotas valsts budžeta sadalē Saeimā esot "legāla korupcija visaugstākajā valsts līmenī". Toreiz Bondara kungs bija opozīcijā un pārstāvēja Reģionu apvienību. Tagad viņš ir pozīcijā, pārstāv Attīstībai/Par! (A/P) un saka, ka šīs kvotas (ar niansi, ka tagad tās esot partiju, ne deputātu kvotas) ir "budžeta līdzekļu sadalījums atbilstoši pie varas esošo redzējumam".
Es šoreiz neiedziļināšos, vai Saeimai kā Latvijas tautas tiešajai pārstāvei pienākas grozīt valdības iesniegto valsts budžeta likumprojektu. Domāju, ka jā. Taču uzkrītoša ir liekulība, ar kādu koalīcijas pārstāvji no A/P neilgā laikā ir mainījuši savu vērtējumu par valsts budžeta projekta izmaiņām Saeimā no legālas korupcijas līdz normālai praksei.
Pasaules mērogā pagājušajā nedēļā uzmanība bija pievērsta kādam citam pasākumam ar daudz tālejošākiem mērķiem – ANO Klimata konferencei Glāzgovā. Milzīgu Rietumu mediju uzmanību izraisīja fakts, ka valstu politiskie līderi un multimiljonāri uz to kuplā skaitā ieradās privātās lidmašīnās. Neskatoties uz to, ka vidēja attāluma lidojums ar vidēju pasažieru skaitu privātā lidmašīnā vai t. s. aviotaksometrā uz vienu personu nozīmē ap 10 reizēm vairāk CO2 izmešu nekā lidojums parastā komercreisā un 150 reižu vairāk nekā brauciens vilcienā.
Un, kas jo īpaši zīmīgi, uz Glāzgovas samitu aviotaksometrā ieradās arī kvēlā Eiropas Savienības (ES) zaļā kursa sludinātāja pasaules līmenī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kura samitā visus kārtējo reizi aicināja "darīt visu iespējamo, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem Celsija". Lai gan pati, pēc The Telegraph aprēķiniem, 18 no saviem kopumā 34 ārzemju braucieniem ir devusies privātajā lidmašīnā. Tajā skaitā dažas reizes no Briseles uz Londonu un Parīzi (mazāk par pusotru stundu brauciens ātrvilcienā) vai reiz pat no Budapeštas uz Vīni (ap 50 kilometriem).
Tādi mēdz būt rudens "liekulības gadatirgi" gan Latvijas, gan ES un pasaules līmenī. Kas liek uzdot jautājumu: vai, šādi turpinot spēlēties ar vēlētājiem, kas globālā tīmekļa laikmetā kļūst ja ne izglītotāki, tad niknāki, tā sauktās liberālās elites nespēlējas ar uguni?