Var teikt, ka politisko iniciatīvu atmoda nāk līdz ar vēlēšanu tuvošanos, taču līdz ar to arī risks, ka vēlme izdabāt vēlētājiem, vēlme nodemonstrēt savu labo gribu un pēkšņi pamodušās rūpes par tautu var pārlieku dominēt pār saprātu lēmumu pieņemšanā un tad – jau pēc vēlēšanām – tā pati problēma var atgriezties kā bumerangs, sāpīgi iesitot pa vājo vietu. Ka tā var būt, to spilgti parādīja Satversmes tiesas spriedums jautājumā par piespiedu zemes nomu zem daudzdzīvokļu mājām situācijās, kad īpašnieki dzīvojamām platībām un zemei zem tām ir citi – arī, par zemes īpašnieku ierobežošanu lemjot, politiķi vispirmām kārtām savulaik bijuši pārņemti ar domu, kā izdabāt vēlētājiem.
Nenoliedzu to pozitīvo, kas nāk līdz ar vēlēšanu tuvošanos un politiķu gatavību problēmas risināt. Brīžiem šajā kontekstā gribas, lai vēlēšanas būtu vēl biežāk, citādi pārāk ilgu laiku starp tām politiķi vienkārši, kā saka, vārās savā sulā un tikai beigu posmā sāk domāt par savas darbības produktu. Tajā pašā laikā ne mazāk svarīga ir viņu paveiktā darba kvalitāte. Proti, arī uz tiesību aktu pieņemšanu var tikt attiecināta prasība, ka septiņreiz jānomēra, pirms nogriež, lai pēc tam nebūtu septiņreiz jālabo.
Un vēl. Ja karogs ir pacelts gaisā, tas jāaiznes līdz virsotnei. Ja ekonomikas ministrs ir publiski apliecinājis, ka OIK problēmu uz visiem laikiem atrisinās, tad šim risinājumam jābūt akceptētam vēl viņa pilnvaru laikā. Lai nav tā, ka nāk nākamais, kam citas prioritātes, un vējā viss darbs, ko dažādu pušu iesaistītie eksperti tagad, ministra labajai gribai noticot, paveic. Tas pats attiecas arī uz citiem jautājumiem, tostarp Krievijas propagandas ierobežošanu, kas varētu būt visai ciets rieksts pat situācijā, kad arī starptautiski šis jautājums ir plaši aktualizēts.
Populisms un kvalitāte
Tieši pateicoties vēlēšanu tuvumam, šogad izdodas aktualizēt daudzas problēmas, par kurām citkārt noklusētu. Vēlēšanas stimulē meklēt risinājumus, un šobrīd ir lielākas cerības uz pozitīvu rezultātu nekā citkārt. Apmēram tā man šonedēļ Dienā publicētā intervijā esošo situāciju raksturoja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis. Un tiešām to varam redzēt ik uz soļa – ne tikai intervijā apspriestajā jautājumā par OIK, bet arī attiecībā uz nesen ieviesto nodokli Latvijā audzētiem pārtikas produktiem, skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, risinājumiem par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā, deinstitucionalizāciju, tāpat Krievijas propagandu televīzijā, to, kā mazināt kompensējamo medikamentu cenas u. tml.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.