Prezidenta atvaļinājums

Kā noteikts Satversmes 52. pantā, Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu. Taču katram skaidrs, ka prezidents, arī būdams ārzemēs, ir prezidents. Arī atvaļinājuma laikā, ja viņš tiekas ar kādas citas valsts amatpersonām vai tiek vairāk vai mazāk ceremoniāli sagaidīts lidostā, tas taču vispirms ir augstā statusa dēļ. Tad kā īsti ir: vienlaikus Valsts prezidenta pilnvaras pilda divi cilvēki – viņš pats ārzemēs un Saeimas priekšsēdētājs vai arī tā prombūtnes laikā – kā tagad – Saeimas priekšsēdētāja vietnieks Latvijā? Izskatās absurdi, jo vairāk tāpēc, ka grūti iedomāties, kādas funkcijas būtu tādas, ko Valsts pirmā persona nevarētu pildīt arī attālināti. Likumus taču gan jau var parakstīt ne tikai uz papīra izdrukātā veidā, bet arī elektroniski (cerams, neviens nesāks apšaubīt Latvijā ieviestā elektroniskā paraksta drošumu). Tikties ar premjeru vai citiem politiķiem, lai apspriestu kādas aktualitātes var arī attālināti, izmantojot modernos sakaru līdzekļus. Nav vairs tik būtiski, kur fiziski persona atrodas. Svarīgi, vai attiecīgajā brīdī fiziski var pildīt sava amata pienākumus.

Var, protams, teikt, ka atvaļinājuma laikā nav jāstrādā. Bet arī tas Valsts prezidenta gadījumā nav viennozīmīgi. Šis nav amats, ko pilda tikai dienā noteiktu stundu vai nedēļā dienu skaitu. Var būt nepieciešamība pienākumus pildīt vakarā, bieži arī nedēļas nogalē, kad vairākumam strādājošo ir brīvdienas. Un tikpat labi kādi pienākumi var būt pildāmi, arī atvaļinājumā esot. Tikšanos ar tās valsts amatpersonām, kurā uzturas, jau pieminēju, tāpat var būt nepieciešamība telefoniski sazināties, apspriest aktualitātes gan ar augstām mūsu valsts amatpersonām, gan citu valstu kolēģiem. Kāpēc gan likumu parakstīšana pēc tam, kad Valsts prezidenta kancelejā strādājošie eksperti tos izvērtējuši, nevarētu būt atvaļinājumā pildāmo darbu sarakstā?

Galu galā arī kādreizējais prezidents Bērziņš ar savu personisko piemēru savulaik parādīja, ka zināmu daļu pienākumu var veikt arī atvaļinājumā – arī tad viņa aizvietotāja Saeimas priekšsēdētāja neatradās valstī. Tiesa, toreiz gan pats Valsts prezidents atvaļinājumu baudīja Latvijā, bet, kā jau teicu, mūsdienās, kad liela daļa saziņas notiek elektroniski, fiziskai klātbūtnei vairs nav tik lielas nozīmes.

Visādā gadījumā gribētos kvalitatīvu diskusiju par šo tēmu.