Jautājumā par valsts valodas prasmju eksāmenu Krievijas pilsonību reiz pieņēmušajiem Latvijas iedzīvotājiem ir pārāk daudz manipulāciju, kurās prasītos ieviest skaidrību.
Jautājums par Stambulas konvencijas ratifikāciju ar premjerministra
Krišjāņa Kariņa (JV) vieglu rokas
vēzienu visā nopietnībā ir ticis
pacelts vienā līmenī ar tādām
problēmām kā skolu tīkla samazināšana, obligātās veselības apdrošināšanas
ieviešana, valdības bezpalīdzīgā noskatīšanās uz pārtikas cenu kosmisko lidojumu.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Spānijā
notika valsts parlamenta ārkārtas
vēlēšanas, kuras pamainīja spēku
samēru starp pie varas esošajiem
sociālistiem un opozīcijā esošo Tautas
partiju par labu pēdējai, taču tā arī
nespēja nodrošināt nedz kreisajiem, nedz
labējiem vairākuma valdības izveidei nepieciešamo deputātu vietu skaitu.
Nesen mūsu sabiedrībā uzvirmoja diskusijas par to, ka sods, kas piespriests prokremliskam aktīvistam par nelikumīga intelektuālā un fiziskā atbalsta sniegšanu Krievijai, šķiet pārāk niecīgs. Šim prokremliskajam aktīvistam tika uzlikts 15 500 eiro liels naudas sods.
Briselē šā gada 17. un 18. jūlijā notika Eiropas Savienības (ES) un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) trešais samits, kura norise uzskatāmi parādīja, ka apvienotā Eiropa un Latīņamerika dzīvo divās ļoti dažādās pasaulēs, kā arī dažādi raugās uz globālās ģeopolitikas procesiem.
Diskusija par iespēju samazināt PVN pārtikai, tādējādi samazinot tās gala cenas veikalos, sen nav bijusi tik aktuāla kā šobrīd, kad turpinām piedzīvot augstu inflāciju tieši pārtikas jomā, kas turklāt vēl paralēli uzjundījusi viedokļu sadursmi par to, vai veikalos esošās cenas nav nepamatoti uzskrūvētas.
Pagājušajā nedēļā par sava veida
sensāciju kļuva Indijas ārlietu
ministra Subramanjama Džaišankara paziņojums šīs valsts plašsaziņas līdzekļiem, ka Ņūdeli nav
plānu attiecībā uz BRICS vienotās
valūtas ieviešanu, kas ir aktuāla tēma vadošajās nerietumu valstīs.
Vērojot procesus Rīgas domes
un arī valdības koalīcijas
kontekstā, izskatās, ka vasara
izdarījusi savas korekcijas arī
politisko kaislību teātrī un
pēdējo dažu mēnešu laikā
pieredzētās izrādes ir apnikušas ne tikai
skatītājiem, bet arī pašiem aktieriem.
Autoritatīvais britu izdevums The Economist Viļņā notiekošā NATO samita laikā publicēja plašu rakstu ar nosaukumu Ko darīt Eiropai, ja uzvarēs Tramps? (What would Europe do if Trump won?).
Viesmīlības nozares organizācijas vēlas, lai sabiedriskās
ēdināšanas pakalpojumiem
tiktu piemērota samazinātā
pievienotās vērtības nodokļa
(PVN) likme, aģentūrai LETA
paudis Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2023. gada jūnijā, salīdzinot ar 2022. gada jūniju, palielinājies par 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Pēdējā laikā ar izglītības jomai veltītiem paziņojumiem diskusiju ir rosinājis tiesībsargs Juris Jansons. "Tiesībsarga izpēte par mācību līdzekļu iegādi – kas jāpērk skolai?", "Vai fonda nauda ir obligāta?", "Vai atbalstāma skolotāju apdāvināšana?" – tie ir daži no Tiesībsarga biroja paziņojumu tematiem.
Vismaz divas zīmīgas nianses
norāda uz to, ka tas, ko mēs
pēdējās nedēļas vērojam kā
divu citādi politiski tuvu
partiju – Progresīvo un Jaunās
Vienotības – kašķi Rīgas domē,
ir tikai dūmu aizsegs lielākam konfliktam par
saimnieciskām interesēm.
Pagājušajā nedēļā bez īpašas
ievērības palika kāds šķietami
mazsvarīgs notikums starptautiskajā finanšu sektorā – Argentīna,
veicot kārtējo maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam
(SVF), ASV dolāru vietā norēķinājās ar Ķīnas
juaņām (jeb renminbi, kā oficiāli saucas
Ķīnas valūta), izmantojot savas speciālās
aizņēmuma tiesības (SDR).
Nesen Progresīvo frakcijas
deputāts un partijas līdzvadītājs Andris Šuvajevs oficiālā
vēstulē vērsās pie Ministru
prezidenta Krišjāņa Kariņa
(JV), lūgdams skaidrot, vai un
kādi ir plānotie atbalsta pasākumi sabiedrībai saistībā ar Eiropas Centrālās bankas
procentlikmju kāpumu, kā arī uzdeva jautājumu: "Kādi ir Ministru kabineta plānotie
atbalsta pasākumi dzīves dārdzības pieauguma kompensēšanai 2023. gada 2. pusgadā?"
Pagājušajā nedēļā notikusī Indijas
premjerministra Narendras Modi
valsts vizīte ASV, neraugoties uz
visiem amerikāņu amatpersonu
centieniem pārliecināt viņu
pievienoties demokrātijas nometnei, tā arī nedeva cerētos rezultātus.
Inflācija, kas vēl pavisam nesen uzlēca
sen neredzētos augstumos, patlaban
varbūt arī krītas oficiālajos statistikas
datos, taču ikdienā parastais cilvēks savā
ģimenes budžetā, visticamāk, šo kritumu īpaši nejūt.
Būtībā par galveno ieguvēju no
algotņu kompānijas Vagner
dibinātāja un vadītāja Jevgeņija
Prigožina Krievijā sarīkotā
"taisnīguma marša" no okupētās
Ukrainas daļas uz Maskavu jeb
dumpja ir kļuvis Baltkrievijas prezidents
Aleksandrs Lukašenko.
Noslēgusies divas dienas ilgā
ASV valsts sekretāra Entonija
Blinkena vizīte Ķīnā, kas bija
paredzēta vēl šā gada februārī,
taču tika atlikta uz nenoteiktu
laiku pēc ažiotāžas, kāda
izcēlās pēc Ķīnas gaisa balona – tā kā meteoroloģiskās, tā kā izlūkošanas zondes – lidojuma virs ASV teritorijas un tā vēlākas notriekšanas.