Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Vecās Eiropas dilemma © DIENA

Gada 11. jūlijā Krievijas kompānija Gazprom uz desmit dienām pārtrauca gāzes piegādes Vācijai un arī vēl vairākām citām Eiropas valstīm pa gāzesvadu Ziemeļu straume iepriekš ieplānotas gāzesvada tehniskās apkopes dēļ. Gadījumā, ja gāzes piegādes atjaunotas netiks, enerģētiskā krīze Eiropā pieņems grandiozus apmērus, un Eiropu gaida smagākā ziema kopš Otrā pasaules kara beigām.

Diskusijas bīstamā nianse © DIENA

Aizsardzības ministrijas ideja Latvijā ieviest vispārējo valsts aizsardzības dienestu ir raisījusi plašas debates, kurās netrūkst arī dažādu paaudžu uzskatu sadursmju asā formā.

Borisa Džonsona kapitulācija © DIENA

Pēc tam kad Lielbritānijā, prasot premjerministra Borisa Džonsona atkāpšanos no amata, no saviem amatiem atkāpās vairāk nekā 50 ministru un citu valsts augstāko amatpersonu, Džonsons, neraugoties uz centieniem palikt pie varas, bija spiests kapitulēt un paziņoja par demisiju. Kā premjera, tā Konservatīvās partijas vadītāja posteņus viņš pametīs, līdzko konservatīvie izraudzīs jaunu partijas līderi, kurš kļūs arī par nākamo valsts vadītāju.

Skaistumkonkurss tuvojas © DIENA

Saeimas vēlēšanas nupat sāk tuvoties aizvien straujāk, par ko liecina ne tikai kalendārs, bet arī politiķu aktivitātes pieaugums publiskajā telpā. Nekādu pārsteigumu nerada fakts, ka jau vairākas nedēļas pie varas esošie politiķi – ministri, deputāti – aktīvi vizinās reģionālajās vizītēs, izrāda iepriekšējos četros gados nepieredzēta apjoma rūpes par skolotāju, ārstu un citu pilsoņu (lasi – potenciālo vēlētāju) darba dzīvi un sadzīves apstākļiem.

Dati ir, sistēmas nav © DIENA

Mērķēts atbalsts tiem cilvēkiem, kuriem tas nepieciešams, – šī frāze saistībā ar energoresursu cenu kāpumu dzirdama bieži. Tomēr neizpaliek arī bažas, ka pēc dažiem mēnešiem, kad, ņemot vērā Latvijas klimatu, neizbēgami sāksies apkures sezona, ar mērķēta atbalsta piešķiršanu var rasties grūtības, jo vajadzīgā sistēma joprojām nebūs ieviesta.

Atgādinājums par Vidusāziju © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē vērienīgas protesta akcijas, kuru gaitā dzīvību zaudēja gandrīz divi desmiti protestētāju, izcēlās iedzīvotāju ziņā daudzskaitlīgākās bijušās PSRS Vidusāzijas valsts Uzbekistānas autonomajā Karakalpakstānas Republikā.

Ždanokas ēna pār Lampu © DIENA

Pagājušās nedēļas nogalē Cēsīs noritēja ikgadējais sarunu festivāls Lampa. Ar plašu publisko diskusiju tematiku, vairāk gan pielāgotu liberāli noskaņotas publikas gaumei un interesēm.

Kā informētu sabiedrību? © DIENA

Karam Ukrainā ieilgstot, izskan amatpersonām adresēta prasība izskaidrot, kā iedzīvotājiem rīkoties, ja pie mūsu valsts austrumu robežas pastiprinātos militārie draudi.

Ankaras īpašā nostāja © DIENA

Par vienu no Ziemeļatlantijas alianses Madrides samita lielā mērā negaidītiem pavērsieniem kļuva Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana piekrišana atbalstīt uzaicinājumu Somijai un Zviedrijai pievienoties NATO

Aukstais karš 2.0 © DIENA

Realitāte, kas NATO Austrumu flanga dalībvalstīm bija kristālskaidra vismaz kopš šī gada 24. februāra, nu ir oficiāli atzīta NATO samitā Madridē.

Ielu nosaukumu rokādes © DIENA

Plašu sabiedrības uzmanību nesen piesaistīja sociālajos tīklos publiskotā informācija, ka "Valsts valodas centrs, pamatojoties uz Didža Šēnberga iesniegumu, atzinis par atbilstošiem priekšlikumus Lomonosova, Puškina, Turgeņeva, Rusas, Ļermontova, Eizenšteina, Saharova, Keldiša ielas aizstāt ar Mauriņas, Mīlenbaha, Purvīša, [Ulda] Bērziņa, Plūdoņa, Brigaderes, Skalbes, Kaudzīšu ielām".

Amerikas sajauktās kārtis © DIENA

Amerikas Savienoto Valstu Augstākās tiesas konservatīvā vairākuma lēmums atcelt 1973. gada spriedumu lietā Rou pret Veidu, atbilstīgi kuram visā valstī legalizēja tiesības uz abortiem, var sajaukt visas kārtis pirms novembrī gaidāmajām starpvēlēšanām, ļaujot demokrātiem atgriezties būtībā jau zaudētā cīņā.

Miskastē izmesta nauda? © DIENA

Valsts kontrole (VK) nākusi klajā ar kārtējo valsts pārvaldei neglaimojošo revīzijas ziņojumu, kura īsais kopsavilkums – jau atkal un atkal valsts pārvalde it kā īsteno kaut kādus procesus, kuru iznākums var rezultēties ar kārtējo fiasko un vēl ES aprēķinātām soda naudām, kuras būs jāmaksā nodokļu maksātājiem. Tajā pašā laikā politiķi un ierēdniecība, šķiet, izliekas, ka viss ir vislabākajā kārtībā.

Modinātājzvans politiķiem © DIENA

Nesen tika publiskots Eiropas pilsētu Investīciju pievilcības pētījums, ko veido kompānija EY. Tas atklāj, ka no 40 pilsētām Rīga ierindojas 37. vietā, Viļņa – 32. Tallina šajā sarakstā nav minēta. Par investēšanai pievilcīgākajām pilsētām Eiropā ir atzītas Londona, Parīze un Frankfurte.

Būsim optimistiski, bet modri © DIENA

Neredzu iemeslu, kādēļ Krievijas histēriskā reakcija, draudot ar mūsu kaimiņvalsts "Lietuvas sabiedrībai sāpīgu" atbildi uz kravu tranzīta ierobežošanu līdz Kaļiņingradai, būtu tāds apdraudējums latviešu sirdsmieram, lai, nezaudējot optimismu par Krievijas zaudēto sakodienu, tomēr pietiekoši atklāti apspriestu visus iespējamos draudus.

Sarežģīts NATO samits © DIENA

Ziemeļatlantijas alianses samitā, kas no 29. līdz 30. jūnijam risināsies Spānijas galvaspilsētā Madridē, ir gaidāma vairāku Austrumeiropas un Baltijas valstu drošībai nozīmīgu lēmumu pieņemšana.

Statuss ar nosacījumu © DIENA

Rīt un parīt paredzētās Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju jeb Eiropadomes sanāksmes viens no galvenajiem jautājumiem nešaubīgi būs par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, Moldovai, Gruzijai un pirmkārt, protams, Kijivai.

Termināļa riski © DIENA

Neskatoties uz to, ka saistībā ar ģeopolitisko notikumu izraisītajām ekonomiskajām problēmām Eiropas Savienības līmenī patlaban tiek diskutēts par iespēju vismaz uz kādu laiku mainīt attieksmi pret gāzi kā fosilo un attiecīgi dabai nedraudzīgo kurināmo, sagaidāms, ka pārskatāmā nākotnē vismaz ES līmenī atgriezīsies vēlme gāzi aizvien vairāk aizstāt ar atjaunojamajiem energoresursiem teju visās ikdienas jomās.

Solījumi rūpīgi jāizvērtē © DIENA

Saeimas vēlēšanas ierasti tiek saistītas ar cerībām, ka būs labāk, tiks ievēlēti tādi deputāti, kuri vairāk rūpēsies par sabiedrības labklājību, un tiks izveidota tāda valdība, kura strādās gudrāk par iepriekšējo.

Nacionālo drošību upurē intrigām © DIENA

Kad tuvāko triju mēnešu priekšvēlēšanu spurta laikā partijas jums centīsies atskaņot šīs kampaņas populārāko plati par to, cik ļoti tām rūp Latvijas drošība, atcerieties, ka "šajā ģeopolitiskajā situācijā" tieši partiju savstarpējo intrigu, greizsirdības un destrukcijas dēļ šie paši politiķi apzināti bez vadības atstājuši Saeimas Nacionālās drošības komisiju (NDK).

Apceļo dzimto zemi

Sākoties priekšvēlēšanu periodam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau ierasti plāno sekot līdzi, lai politiķi un partijas strikti ievērotu likumus.

Trīs galvenās lietas, kas piebilstamas par Saeimas lēmumu nepiekrist konkursa komisijas viedoklim, kura bija atzinusi Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu par atbilstošu šī amata pildīšanai vēl uz pieciem gadiem.

Jūnija nogalē risināsies divas ļoti nozīmīgas valstu vadītāju sanāksmes. Pirmā no tām ir attīstības valstu organizācijas BRICS līderu tikšanās, kas paredzēta 24. jūnijā, gan virtuālajā vidē, jo Ķīna, kas šobrīd ir BRICS prezidējošā valsts, cīnās ar Covid-19 uzliesmojumu, bet otrā – septiņu grupas (G7) jeb vadošo rietumvalstu līderu tikšanās, kas no 26.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji jau ir apraduši ar domu, ka rudenī un ziemā neatliekamie tēriņi prasīs lielāku daļu no ienākumiem, nekā ierasts.

Lai arī aizvadītajā svētdienā notikušo Francijas Nacionālās sapulces (parlamenta) vēlēšanu pirmajā kārtā Žana Lika Melanšona vadītā kreiso (vai precīzāk – zaļi kreiso) partiju koalīcija NUPES pavisam nedaudz apsteidza valsts prezidenta Emanuela Makrona atbalstītāju centrisko aliansi Ensemble (Kopā), uzvara vēlēšanu otrajā kārtā, kura notiks 19. jūnijā, tiek prognozēta prezidenta blokam. Galvenais jautājums savukārt ir, vai Ensemble izdosies iegūt parlamentārajam vairākumam nepieciešamos 289 deputātu mandātus.

Nekādus negaidītus patīkamus pārsteigumus sabiedrībai negrib sagādāt valdošā koalīcija un pirmšķietami tieši tādēļ nolēma nesteigties izskatīt un vismaz konceptuāli valdībā atbalstīt vienu no aktuālākajiem šīs vasaras jautājumiem – risinājumu plānu par atbalstu iedzīvotājiem nākamajā apkures sezonā. Jo izrādās – vēl notiek svarīgas saskaņošanas un saskaņojumu saskaņošanas, tāpēc – kā noprotams – valdība pat īsti nezina, kad beidzot projektu skatīs.

Pēdējā laikā aizvien biežāk parādās vēstis, kas liecina – sabiedrības labklājības līmenis mūsu valstī ir viszemākais Baltijā.

Ar dažiem margināliem izņēmumiem sabiedrība ir parādījusi aizkustinošu un iedvesmojošu saliedētību atbalstā Ukrainai un devusi politiķiem acīmredzamu pilnvarojumu valsts ārpolitikā un ekonomikā darīt visu, lai stiprinātu drošību, distancējoties no agresīvās Krievijas. Tomēr būtu bezatbildīgi un muļķīgi iedomāties, ka šī ziema ar apkures rēķiniem un inflācijas spirāli nesaļodzīs daudzu izturību, jo nu jau nenovēršami draud ar katastrofu daudzām ģimenēm. Un Krievijas propagandas kanāli un ietekmes aģenti piepalīdzēs samilzt neapmierinātībai ar Latvijas kursu.

Krišjāņa Kariņa valdībai raksturīgs kāds savdabīgs fenomens. Parasti demokrātiskās valstīs valdošie politiķi mēģina sabiedrību sagatavot krīzes situācijai, laikus nomierināt, nākot klajā ar racionāliem priekšlikumiem, kas maksimāli mērķēti uz pastāvošā dzīves līmeņa saglabāšanu, bet Latvijā notiek pretēji.

Valdības lēmums otrdien pēc būtības neizlemt neko par Latvijai degoši nepieciešamā sašķidrinātās gāzes termināļa projektu, tā vietā tērējot vēl trīs mēnešus un naudu pagaidām nezināmu un, visticamāk, dārgu konsultantu algošanai, atgādina par Valda Dombrovska un Laimdotas Straujumas valdību klibo lēmumu pieņemšanas praksi.

Šodien