Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Divdomīgā labības koridora vienošanās © DIENA

Turcijā šodien vizītē ieradīsies Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kura sarunu ar šīs valsts ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu galvenā tēma būs tā sauktais labības koridors no Ukrainas uz Eiropu. Cita pieteiktā sarunu tēma ir Ankaras kārtējā militārā operācija Sīrijā, tomēr galvenais, protams, būs labības jautājums.

Debesmannas solījumu laiks © DIENA

Vēlēšanu gadi Latvijā vienmēr bijuši raksturīgi ar daudziem solījumiem padarīt sabiedrības dzīvi labāku, gaišāku un skaistāku.

Integrācijas stāsts nav galā © DIENA

Kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, mūsu valstī daudz tiek spriests par te dzīvojošo krievvalodīgo integrāciju un par nepieciešamību stiprināt viņu lojalitāti Latvijai.

Kā Bordāns palīdzēja Straumi pārvēlēt © DIENA

Jau ceturtdien Saeima plāno uz vēl vienu piecu gadu termiņu amatā apstiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) līdzšinējo priekšnieku Jēkabu Straumi.

Vara Latvijā pieder tautai © DIENA

Jezga ap Civilās savienības likumprojekta noraidīšanu Saeimā izraisa virkni pārdomu par to, cik nobriedusi ir Latvijas demokrātija, diskusiju kultūra un spēja atrast kompromisus.

Britu Eiropas sadraudzība © DIENA

Viena no ģeopolitiskajām iniciatīvām, kuras ideja izskanējusi Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ir Lielbritānijas rosinātā sava veida Eiropas sadraudzības izveide. Ar pēdējo tiek saprasta militārpolitiska alianse, līdzīga Britu sadraudzībai, kurā apvienotos Lielbritānija, Ukraina, Turcija, Centrālā un Austrumeiropa un Baltijas valstis.

Muldēšana vai provokācija? © DIENA

Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis intervijā Dienai 2017. gadā, runājot par valsts pārvaldes, tostarp ierēdniecības, darba efektivitāti, vaļsirdīgi atzina: "Varu piekrist cilvēkiem, kuri saka, ka birokrātija pati sevi atražo – mēs ar laiku atrodam sev vietu sistēmā. Notiek darbs ar kaut kādiem procesiem, dokumentu apstrādi, un ierēdnis ir noslogots visu dienu. Jautājums – kāds ir mērķis, kam tu to dari – vai tikai tāpēc, lai tu būtu noslogots? Sistēma strādā, un es tiešām no rīta līdz vakaram esmu nodarbināts. Bet kādu rezultātu beigās iegūstam? Vai varbūt tomēr vesela virkne darbību, kuras tu dienas laikā dari, ir liekas, tādas, no kurām varētu atteikties."

Pašpietiekamība bez galējībām © DIENA

Gadiem ilgi mūsu valstī tika runāts, ka Latvijas ekonomikai jābūt tādai, ko var raksturot ar vārdiem "maza, bet atvērta", uzsverot, ka svarīgi ir paplašināt eksportu un ka nevar iztikt bez importa.

Kolumbijai radikāla izšķiršanās © DIENA

Lielā mērā sensacionāli noslēgusies Dienvidamerikas valsts Kolumbijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā visvairāk balsu (40,9%) saņēma kreiso spēku kandidāts, bijušais valsts galvaspilsētas Bogotas mērs un partizānu kaujinieks (ar savām skaļajām vardarbīgajām akcijām slavenā grupējuma M-19 aktīvs dalībnieks) Gustavo Petro.

IKP aug, uzņēmēji bēdājas © DIENA

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) vakar ar divu minūšu intervālumedijiem izsūtīja divas presesrelīzes, kas būtībā rāda pretēju ainu tautsaimniecībā. Pirmajāziņā teikts, ka 2022. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada pirmo ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP)pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiemdatiem salīdzināmajās cenās ir palielinājiespar 6,7%.

Lēni ne vienmēr ir labi © DIENA

Aizvadītajā nedēļā savdabīgu iespaidu atstāja politiķu spriešana par turpmāko atbalstu Ukrainas bēgļiem, kuri ieradušies Latvijā. It īpaši dīvains iespaids radās, skatoties politiskos strīdus LTV1 diskusiju raidījumā Kas notiek Latvijā?.

VID ģenerāldirektores ciniskā loģika © DIENA

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes aizbildināšanās, ka vairāk nekā gadu pēc 29 Terehovas muitnieku aizturēšanas koruptīvās vides izskaušanai nepieciešamās rotācijas muitā viņai traucējot veikt Krievijas sāktais karš Ukrainā, ir kaut kas vairāk nekā vienkārši piemērs par sliktas pārvaldības jauno netikumu kaut kā nedarīšanu vai darīšanu skaidrot ar īpašajiem "kara apstākļiem".

Cieņa pret pamatvērtībām © DIENA

Pagājušo ceturtdien daudzie Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pielūdzēji Latvijā sagaidīja sava elka uzrunu tieši sev.

Riskantais Taivānas jautājums © DIENA

Pirms dažām dienās noslēdzās ASV prezidenta Džo Baidena pirmā vizīte Āzijas valstīs (Dienvidkorejā un Japānā), kuras mērķus, piemēram, televīzijas kanāls CNN raksturoja ar vārdiem "pēc vairākus mēnešus ilgas koncentrēšanās uz Ukrainu Baidens atkal pievērš savu uzmanību Āzijai". Jeb, ja precīzāk, tad Ķīnai.

Dūmu aizsegs © DIENA

Padomju propagandas objekts Pārdaugavā un ap to virmojošās bezgalīgās kaislības joprojām izskatās pēc karsta kartupeļa politiķu mutēs.

Vajag plānu rudenim © DIENA

Rudenī iespējams kāds no četriem Covid-19 izplatības scenārijiem. Šādu prognozi medijos, to vidū TV 24, izteicis epidemiologs Ņikita Trojanskis. Covid-19 pandēmijas gaitā gan Latvija, gan citas valstis jau ir pieredzējušas, ka realitātē epidemioloģiskā situācija var izrādīties labāka, nekā prognozēts, bet var arī piepildīties paši drūmākie pieļāvumi.

Rietumeiropieši nekur nesteidzas © DIENA

Gada 23. un 24. jūnijā paredzētajā Eiropas Savienības (ES) valstu līderu samita viens no centrālajiem jautājumiem būs par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.

Krievija ir jāsagrauj © DIENA

Pēdējās nedēļās Rietumos ir intensificējusies diskusija par potenciālām pamiera sarunām starp Ukrainu un Krieviju, kas varētu novērst konflikta ieiešanu "ilgajā fāzē", radot ievērojamus zaudējumus arī visas Eiropas ekonomikai.

Uzņēmēju tēls un politika © DIENA

Uzņēmēju reputācija mūsu sabiedrībā ir diskutabla, un it īpaši pretrunīga tā kļūst brīdī, kad uzņēmēji sper soli politikas virzienā.

Saskaņas atkusnis izrādījās īss © DIENA

Saskaņas flirts ar ideju par jaunu, savādāku pieeju sava elektorāta mobilizēšanai apstākļos, kad Krievijas agresija Ukrainā ir izslēgusi iespēju laipot ap tēmu par konstruktīvu sadarbību ar Maskavu, ir izrādījies īss.

Galma muzikantu dzīres © DIENA

Lietuvas parlaments šonedēļ jau otro reizi šajā gadā pieņēmis grozījumus valsts budžetā, paredzot izdevumu būtisku pieaugumu, kam galvenais iemesls ir mazināt aizvien pieaugošo inflāciju valsts ekonomikā, tostarp ikvienā mājsaimniecībā.

Pagājušajā nedēļā Balkānu valsts Kosova iesniedza iestāšanās pieteikumu Eiropas Padomē (EP), tāpat vairākas Kosovas augstākās amatpersonas ir izteikušās, ka ir gatavas aktualizēt jautājumus par Prištinas dalību Eiropas Savienībā (ES) un Ziemeļatlantijas aliansē.

Mūsu ekonomikas perspektīvas nav tik ļoti drūmas, kā varētu šķist, dzīvojot ar ziņām par karu Ukrainā, augošo inflāciju, grūtībām veikt celtniecības un rūpniecības pasūtījumus vai šo pasūtījumu zudumu. Dzīve patiešām ir kļuvusi dārgāka, un daudziem jostas savilkšana kļūst aizvien aktuālāka, taču, ja palūkosimies, kas notiek uz ceļiem, būvmateriālu veikalos, mēs nonāksim pie secinājuma, ka sastrēgumi nav kļuvuši mazāki un rindas veikalos – īsākas.

Nesen Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) vērsa uzmanību uz to, ka 1. maijā beidzās valsts atbalsts siltumapgādes maksājumiem mājsaimniecībām, kas paredzēja to, ka maksimālais siltumenerģijas tarifs nepārsniedz 68 eiro par megavatstundu (MWh).

Par negaidītu, lai arī ne nepārvaramu šķērsli Zviedrijas un Somijas ceļā uz Ziemeļatlantijas aliansi ir kļuvusi Turcijas nostāja, kuras prezidents Redžeps Tajips Erdogans un viņa atbalstītāji prasa no abām Ziemeļvalstīm atteikties no "kurdu teroristu" jeb Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) un Turcijā par galveno valsts ienaidnieku pasludinātā garīdznieka Fetullas Gilena sekotāju atbalstīšanas.

Premjers Krišjānis Kariņš nebeidz pārsteigt. Pēc 10. maija pazemojuma, ko nācās pārdzīvot Latvijas patriotiem, premjers bija apņēmies pieprasīt iekšlietu ministres Marijas Golubevas kā par situāciju politiski atbildīgās amatpersonas demisiju.

Vakar publiskotais Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga ) pētījums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs lielus pārsteigumus nav sagādājis.

Nepieciešamība sabiedrībai nodemonstrēt, ka atšķirībā no reliktiem aiz austrumu robežas, Latvijā ministri nav Sarkanajā grāmatā ierakstīta suga, kuru nomaiņa teju saļodzīs valstiskuma pamatus, ne tuvu nav vienīgais un galvenais iemesls, kādēļ iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (A/P) būtu jādemisionē.

Somijas un Zviedrijas gaidāmā iestāšanās NATO, par kuru šonedēļ notiek politisko lēmumu pieņemšana (Somijā ar galīgo parlamenta balsojumu, Zviedrijā, visticamāk, vēl ne), ir ne tikai būtiskākais notikums alianses vēsturē pēc virknes jauno dalībvalstu uzņemšanas 2004. gadā, bet tas arī būtiski maina politiskās spēles noteikumus un drošības situāciju Baltijas jūras reģionā vai pat visā NATO Austrumu flangā. Un maina nešaubīgi par labu arī Latvijas drošības interesēm.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirms dažām dienām nāca klajā ar paziņojumu par nepieciešamību kardināli reformēt Eiropas Savienību (ES) un aicinājumu sasaukt konstitucionālo konventu Māstrihtas līguma pārskatīšanai.

Šodien