Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Vajag stratēģisku pieeju © DIENA

Portālā Manabalss.lv notiek parakstu vākšana par Naktsmiera likumu. Šis likums varētu regulēt izklaides biznesa darbību, jo patlaban "iedzīvotāju naktsmieru traucē izklaides vietas, kas ducina basus līdz rītausmai. Pasākumi un koncerti bez skaņas un laika ierobežojumiem." Iecerēts, ka Naktsmiera likums noteiks – "naktsmiers iestājas plkst. 23.00 un ilgst līdz 6.00".

Alternatīvas 2024. gadam © DIENA

Virkne publikāciju ASV Demokrātisko partiju atbalstošajos plašsaziņas līdzekļos liecina – partija aktīvi meklē pašreizējā prezidenta Džo Baidena nomainītāju pirms 2024. gada novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.

Par maizi un kūkām © DIENA

Apzināti vai neapzināti – secinājumu izdarīšana lai paliek vēstures pētniekiem pēc daudziem gadiem – demisionējušais premjers Krišjānis Kariņš bija izlēmis visai simboliski noslēgt savu pirmšķietami pēdējo dienu Ministru prezidenta amatā (protams, ja piektdien ieplānotajā Saeimas ārkārtas sēdē parlamentārieši patiešām apstiprinās Evikas Siliņas veidoto valdību).

Arī valdības atbildība © DIENA

Vidusslāni daudzviet pasaulē uzskata par sabiedrības stabilitātes nodrošinātāju gan politiski, gan ekonomiski, gan psiholoģiski.

Samits ar sīvu pēcgaršu © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē Indijā aizvadītais pasaules divdesmit lielāko ekonomiku (G20) līderu samits ir atstājis gana rūgtas mieles Rietumvalstīs.

Baika aizturēšana skar ne tikai Vienotību © DIENA

Otrdienas rītā saņemtā ziņa, ka notikusi kratīšana Valmieras domē un aizturēts pilsētas mērs – korupcijas apkarotāju redzeslokā jau sen nonākušais Jānis Baiks, atstāj zīmogu uz jaunās valdības tapšanu.

Drošības dažādās sejas © DIENA

Kiberdrošības jautājumi atrodas vairāku ministriju pārziņā, un jācer, ka jaunā valdība kiberdrošības stiprināšanu iekļaus savu svarīgāko kopīgo prioritāšu sarakstā

Kima Čen Una iznāciens? © DIENA

Ziemeļkorejas līdera Kima Čen Una gaidāmās vizītes Krievijā (formāli – Krievijas Tālo Austrumu ekonomikas foruma apmeklēšana) sekas, visticamāk, būs daudz tālejošākas nekā tikai ekonomiskās sadarbības ar Maskavu attīstīšana, apejot starptautiskās sankcijas, kā arī sarunu par bruņojuma piegādēm Krievijai risināšana.

Par kandidātiem atbild Evika Siliņa © DIENA

Pat neieslīgstot konkrētu personāliju iztirzāšanā, topošās jaunās valdības sastāva pirmās aprises neiedvesmo, un arī Latvijai tik vajadzīgo iedvesmu izrāvienam tās nesola.

Bažas par pašmāju biznesu © DIENA

Vērojot jaunas valdošās koalīcijas veidošanos, rodas bažas, vai nākamās valdības prioritātes ekonomikā būs vērstas uz vietējo uzņēmumu rašanos un izaugsmi.

Cerības un realitāte © DIENA

Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Krievijā un tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir apliecinājums tam, ka nepamatotas ir izrādījušās cerības – Erdogans pēc atkārtotas ievēlēšanas varētu mainīt attieksmi pret Maskavu un atgriezties Rietumvalstu orbītā, pārstājot sēdēt uz diviem krēsliem.

Vāķī rēgus iz deviņdesmitajiem © DIENA

Domājams, četrdesmitgadnieku paaudze atceras, ka 90. gadu beigās viens no Latvijas lielākajiem biediem bija EDSO augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Maksa van der Stūla kārtējā neapmierinātība ar mūsu politiku valodas jautājumā.

Latviešu valoda ir svarīga © DIENA

Temats par to, ko Latvijai iesākt ar vietējiem Krievijas pilsoņiem, ir kļuvis par aktualitāti, kuru dažādi politiķi izmanto popularitātes veicināšanai un par kuru žanrā "manipulatīvs, iežēlinošs cilvēkstāsts" izpaužas visi, kam nav slinkums.

Gabonas galma apvērsums © DIENA

Samērā nelielā Centrālāfrikas valsts Gabona kļuvusi jau par septīto Āfrikas valsti, kurā dažu pēdējo gadu laikā noticis valsts apvērsums un pie varas nākušas militārpersonas.

Bezjēdzīgs farss © DIENA

Bezjēdzīgs farss daudzu mēnešu garumā, kam tiešas sekas ir valsts attīstības tālāka sabremzēšanās (pat neskatoties uz IKP pieaugumu 0,1% apjomā).

Izglītot speciālistus pašiem © DIENA

Viens no strīdīgākajiem jautājumiem, ko, visticamāk, nāksies risināt jaunajai valdībai, ir saistīts ar plašāku darba tirgus atvēršanu atbraucējiem no citām valstīm.

Partijas otrais numurs © DIENA

Pagājušās nedēļas vidū ASV televīzijas kanāls Fox News rīkoja pirmās priekšvēlēšanu debates republikāņu pretendentiem uz nomināciju prezidenta amatam nākamā gada novembrī gaidāmajās vēlēšanās.

Populisma cena © DIENA

Saistībā ar skandalozu slavu guvušo Ekonomikas ministrijas vadības (faktiski jau ministres) rīkojumu Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) publiskot tos Latvijas uzņēmumus, kuri eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju, šķiet, nepamanīta palikusi kāda nianse – uzticēšanās valstij graušana.

Būt domājošai sabiedrībai © DIENA

Tuvojoties jaunā mācību gada sākumam, sabiedrības uzmanības centrā nonāk izglītības joma.

Ģeopolitiskās revolūcijas atlikšana © DIENA

Noslēdzoties piecu vadošo nerietumu valstu apvienības BRICS samitam Dienvidāfrikā, kļuva zināms, ka par organizācijas dalībniecēm jau drīzā nākotnē kļūs vēl vismaz sešas valstis – Argentīna, Etiopija, Ēģipte, Irāna, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE). Turklāt, lai saglabātu reģionālo līdzsvaru, apvienības durvis pašlaik paliek atvērtas vēl vienai Āfrikas valstij.

No vārdiem pie darbiem © DIENA

Augšdaugavas, Dobeles, Jelgavas, Tukuma un Madonas novadu pašvaldību vadītāji atklātā vēstulē Valsts prezidentam un valdībai aicina atbildīgo nozaru ministrus nevilcināties ar atbalsta sniegšanu saistībā ar nesen piedzīvotās vētras postījumu likvidēšanu lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kas pašlaik atstāti novārtā un ar sekām cīnās pašu spēkiem, ziņo LETA.

Par vērtībām, nevis krekliem © DIENA

Viedokļi, kas izskanēja pēc tam, kad Jaunā Vienotība bija paziņojusi, ka līdzšinējā labklājības ministre Evika Siliņa varētu vadīt nākamo valdību, rada savdabīgu iespaidu.

Sākoties BRICS samitam Dienvidāfrikā, kura dienaskārtības galvenie jautājumi ir par savas, alternatīvas norēķinu sistēmas izveidi, kā arī par apvienības paplašināšanos, ne mazāk svarīgs ir kļuvis jautājums par to, kas īsti ir saprotams ar BRICS dokumentos bieži piesaukto daudzpolāro pasaules kārtību, kuras izveide tiek uzskatīta par nerietumu valstu jeb Globālo dienvidu ilgtermiņa stratēģisko mērķi.

Atminoties nu jau demisionējušās Krišjāņa Kariņa otrās valdības veidošanas pirmsākumus, visātrāk atmiņā nāk galdniecības tēma, kas tika gana daudz piesaukta laikā, kad K. Kariņš saņēma savdabīgu pilnvarojumu no toreizējā Valsts prezidenta Egila Levita vēl bez oficiālas nominācijas premjera amatam sākt sarunas par valdības koalīcijas veidošanu.

Nesen mūsu sabiedrībā raisījās diskusija par uzņēmumiem, kas produkciju eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju.

Aģentūra Reuters, atsaucoties uz ANO sniegto informāciju, vēsta, ka četros mēnešos, kopš Āfrikas valstī Sudānā rit pilsoņu karš, bēgļu gaitās uz ārvalstīm devušies jau vairāk nekā miljons cilvēku. Dokumentā arī teikts, ka karadarbības dēļ Sudānā radušies vērienīga bada draudi.

Savā ziņā no sasaluma punkta ir izkustināta ieilgusī stagnācija gan valdības koalīcijā, gan Rīgas domē. Tas rada cerības, ka beidzot vismaz kaut kādā mērā politiķi varēs pārslēgties no politisko intrigu virpināšanas uz savu tiešo pienākumu veikšanu.

Valdības mūsu valstī mainās bieži, un sabiedrības vairākums apzinās, ka valdības maiņa nenodrošina to, ka visas problēmas paliks pagātnē un brīdī, kad Saeima apstiprinās nākamo valdību, sāksies labāki laiki. Tomēr nav noliedzams, ka valdības lēmumiem ir ietekme gan uz sabiedrības dzīvi, gan uz valsts attīstību.

Tuvojoties 22. augustam, kad Dienvidāfrikā sāksies vienas no divām galvenajām nerietumu valstu organizācijām – BRICS – samits, gaidāmajam pasākumam tiek pievērsts aizvien vairāk ekspertu un plašsaziņas līdzekļu uzmanības.

Krišjāņa Kariņa premjerēšanas beigas ir epohāls piemērs tam, ciktāl var aizspēlēties varas partija, nokožot nesagremojamu politiskās ietekmes kumosu jeb, ja vēlaties, taktiski izcīnot milzu ietekmi, bet vienlaikus nespējot vai nevīžojot izdomāt, kā to stratēģiski izlietot.

Šodien