Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Miera aprises nav saskatāmas © DIENA

Uzliesmoja bruņotas sadursmes Armēnijas un Azerbaidžānas armiju starpā, abām pusēm jau ierasti vainojot vienai otru to izraisīšanā. Lai arī sadursmes risinājās nelielā (apmēram 10 x 50 km) teritorijā un šobrīd ir izdevies panākt pamieru, situācija turpinās būt saspringta, jo konfliktam starp Erevānu un Baku pārskatāmā nākotnē nav reālu risinājumu.

Krievijas tūristus nevajag

Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju 8. septembrī informēja par vienošanos ierobežot Krievijas pilsoņu, kuriem ir Eiropas Savienības (ES) vīzas, ieceļošanu Šengenas zonā tūrisma, kultūras, sporta vai uzņēmējdarbības nolūkos.

Nesavienojami pasaules redzējumi © DIENA

Rīt Uzbekistānas pilsētā Samarkandā sāksies divas dienas ilgs Šanhajas sadarbības organizācijas (ŠSO), vienas no nozīmīgākajām nerietumu valstu apvienībām, valstu līderu samits, par kuru izskan viedoklis, ka tas kļūs par nozīmīgu pavērsiena punktu globālajā ģeopolitiskajā konfrontācijā, tostarp ievērojami konkretizējot rietumu galveno pretinieku un to atbalstītāju koalīcijas kontūras

Kārtējais mēģinājums © DIENA

Nākamajā gadā Veselības ministrija plānojot sākt darbu pie jaunās digitālās veselības sistēmas, kas laika gaitā nomainīs slikti strādājošo e-veselību, kodola funkciju izstrādes – tas vakar tika runāts Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēdē.

Valdību veido pilsoņu izvēle © DIENA

Pirmo reizi Latvijas vēsturē valdība būs nostrādājusi no vienām Saeimas vēlēšanām līdz nākamajām, uzrunājot aizejošo 13. Saeimu, uzsvēris Valsts prezidents Egils Levits.

Vēstures atstātais mantojums © DIENA

Patlaban globālā mērogā ritošās tektoniskās pārmaiņas liek meklēt arī līdzīgus notikumus vēsturē, tostarp lai vismaz mēģinātu nojaust, kādas var būt pārmaiņu sekas.

Viltība neizdodas © DIENA

Visai savdabīgu "kompromisa" piedāvājumu pedagogiem šonedēļ izteica izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) – ja pedagogu arodbiedrība izšķirsies par terminētu triju dienu streiku beztermiņa streika vietā, ministrija nākšot pretī un kompensēšot dīkstāves dienas. Šis ministres piedāvājums izskanēja kā izmisuma solis, diezgan labi apzinoties, ka pedagogu arodbiedrības prasības valdība nevar (bet varbūt vienkārši negrib) apmierināt. Un nevar izslēgt, ka šāds savdabīgs piedāvājums ir pēdējais cerību salmiņš politiķu arsenālā, lai izvairītos no nopietnām nepatikšanām, kas sāksies tieši divas nedēļas pirms 14. Saeimas vēlēšanām.

Jāapzinās spriedzes riski © DIENA

Septembrī energoresursu cenu augšupeja kļuvusi par vienu no dominējošajām tēmām sabiedrības dienaskārtībā. Turklāt pastāv neziņa par to, cik lieli būs rēķini ziemā.

Rūpniecība kā dzinējspēks © DIENA

Cilvēku sarunās vārdu salikums "Latvijas rūpniecība" tiek traktēts ar visai dažādu pieskaņu. Parasti skaļāks viedoklis ir tiem, kuriem tā asociējas ar PSRS laika monstriem un kuri visai pārliecinoši pauž, ka rūpniecība ir iznīcināta. Citi, piemēram, tie, kuri strādā kādā no mūsdienu modernajiem mašīnbūves uzņēmumiem un ražo detaļas Eiropas autorūpniecības gigantiem, dzirdami daudz retāk un klusāk.

Naftas un gāzes cenu griesti © DIENA

Pagājušajā nedēļā tā sauktās septiņu apvienības jeb G7 valstu finanšu ministri vienojās, ka apvienība centīsies panākt cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai un naftas produktiem, tostarp nosakot sankcijas pret naftas pārvadātājiem un citiem ar to saistītu pakalpojumu sniedzējiem, ja pēdējie transportēs naftu, kas iepirkta par augstākām cenām nekā lēmušas G7 valstis. Šonedēļ par cenu griestiem Krievijas gāzes piegādēm savukārt mēģinās vienoties Eiropas Savienības (ES) valstis.

Reitingi emocionālā laikā © DIENA

Tuvojoties 1. oktobrim – Saeimas vēlēšanu dienai –, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta politisko spēku reitingiem, un likumsakarīgi ir tas, ka it īpaši šos reitingus popularizē tie politiķi, kuru partijām reitings ir kāpis.

Levits: Rietumvalstu uzņēmējiem ir jāatbalsta Ukraina, lai Krievija neiekāro jaunas teritorijas

Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā Rietumvalstīs ikvienam iedzīvotājam, tai skaitā uzņēmējam, ir svarīgi apzināties, ka ir jāaizstāv demokrātijas vērtības, ir jāatbalsta Ukraina, lai Krievijas esošajam režīmam nebūtu iespēju iekārot jaunas teritorijas, pirmdien uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, Rīgas pilī tiekoties ar uzņēmēju pārstāvjiem.

Padomju impērijas simbols © DIENA

Augusta pašās beigās – 30. augustā – 91 gada vecumā no dzīves aizgāja pēdējais PSKP CK ģenerālsekratārs un vienlaikus pirmais un pēdējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs.

OIK slēpšanas operācija © DIENA

Pēdējo dienu laikā politiķi piepūstiem vaigiem, cits citu cenzdamies pārtrumpot labskanīgāko vārdu izvēlē, steidz sabiedrību iepriecināt ar sensacionālu ziņu – valdībā esot pieņemts teju vēsturisks lēmums par obligātās iepirkuma komponentes jeb, vienkārši sakot, OIK atcelšanu!

Pieņemt darbā par deputātu © DIENA

Pirmā septembra diena daudziem saistās ar mācību gada sākumu un liek aizdomāties par izglītības prestižu mūsu sabiedrībā. Šogad būtiski ir arī tas, ka no 1. septembra tieši mēnesis palicis līdz 14. Saeimas vēlēšanām.

Apvienotās Eiropas altāris © DIENA

Vācijas kanclers Olafs Šolcs, uzstājoties Kārļa universitātē Prāgā, nāca klajā ar vairākām iniciatīvām par Eiropas Savienības (ES) politiskās sistēmas reformēšanu. Nozīmīgākais no Vācijas kanclera aicinājumiem bija apspriest iespēju atteikties no dalībvalstu veto tiesībām un pāriet uz vairākuma principu, pieņemot lēmumus tādos jautājumos kā sankciju politika vai cilvēktiesības.

Šaubīgs lēmums par Skultes projektu © DIENA

Veids, kā valdība vakar pieņēma un pamatoja lēmumu sniegt atvieglojumus privātu uzņēmēju daudzus gadus virzītajai sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecībai Skultē, ir paraugs tam, kā šādi politiski lēmumi nebūtu jāpieņem un kā tos nevajadzētu argumentēt.

Lojalitāte – dalīta atbildība © DIENA

Pēdējo divarpus gadu laikā mūsu sabiedrībā noticis daudz kas tāds, kas iepriekš šķita maz ticams. Tas attiecas gan uz pārmaiņām, ko ienesusi Covid-19 pandēmija, gan uz procesiem, kurus izraisījusi ģeopolitiskās situācijas saasināšanās.

Lojalitāte – dalīta atbildība © DIENA

Pēdējo divarpus gadu laikā mūsu sabiedrībā noticis daudz kas tāds, kas iepriekš šķita maz ticams. Tas attiecas gan uz pārmaiņām, ko ienesusi Covid-19 pandēmija, gan uz procesiem, kurus izraisījusi ģeopolitiskās situācijas saasināšanās.

Vēlēšanas ziemas priekšvakarā © DIENA

Pēc mēneša – 25. septembrī – Itālijā ir gaidāmas parlamenta ārkārtas vēlēšanas (tiks vēlēti gan 400 parlamentāriešu, gan 200 senatoru), kuru rezultātā pie varas ar gana augstu ticamības pakāpi nāks labējā koalīcija. Savukārt uz lielāko vēlētāju atbalstu ne bez iemesla cer iepriekš mazāk zināma nacionāli konservatīva partija Itālijas brāļi (Fratelli d’Italia, FdI)

Inflācija cērt peļņu © DIENA

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka mērena inflācija nāk par labu saimnieciskajai aktivitātei, tā veicina peļņas gūšanu korporatīvajā sektorā, ļauj palielināt algas un galu galā ir labvēlīga tam, lai celtos arī kopējais labklājības līmenis. Taču šeit atslēgas vārds ir «mērena», un pašreizējais vairāk nekā 20% lielais patēriņa cenu pieaugums gada izteiksmē par tādu nav uzskatāms.

Patlaban gan dažādi dati, gan publiski pausti viedokļi liecina, ka mūsu valsts iedzīvotāji aizrautīgi bauda vasaru, tērējot naudu kultūras pasākumu apmeklēšanai, ceļošanai, ēšanai restorānos un citām izklaidēm. Covid-19 radītie riski vēl nav pazuduši, bet vairs nav epidemioloģisko ierobežojumu, un, protams, tas šovasar daudzus cilvēkus pamudinājis pievērsties pandēmijas gados atliktajiem hobijiem.

Partiju programmas kā atskaites punkts to darbības izvērtēšanai Latvijas daudzpartiju koalīciju realitātē īsti nestrādā un nekad nav strādājis, lai gan ir ērts instruments, kuru izmanto plašā rituālu darbību spektrā, sākot no vairāksolīšanas priekšvēlēšanu periodā, līdz konkurentu troļļošanai, vēlētāju audzināšanai un kritiķu dažbrīd neviltotajiem centieniem caur programmām un to izpildi visu šo reālpolitiku ielikt jelkādā izmērāmā un pēc universāliem kritērijiem izvērtējamā rāmī.

Līdz ar esošās pasaules kārtības acīmredzamu izjukšanu pa visām šuvēm un pasaules aizvien uzskatāmāku sadalīšanos ģeopolitiskajos blokos aktuāls kļūst arī jautājums par to, kas būs nākamās neitrālās valstis.

Pusgads jau aizritējis kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, un šo sešu mēnešu laikā Krievijai pausts starptautisks nosodījums, kā arī notikusi globāla mēroga norobežošanās no agresorvalsts.

Par viltus kandidātiem un dilemmām © DIENA

Dilemma, vai pret partiju izvirzītajiem premjera amata kandidātiem, kuri paši nekandidē 14. Saeimas vēlēšanās, izturēties kā pret "zickandidātiem", kurus sabiedrības interesēs, lai tā it kā netiktu muļķota ar viltus izvēlēm, būtu kā īpaši jāiezīmē vai pat jāizslēdz no publiskajām partiju priekšvēlēšanu debatēm, ir vairāk ētiski pamatota, bet, ja iedziļinās, nav loģiski īpaši pamatota.

Pēdējās dienās uzreiz vairākas augsta ranga Polijas amatpersonas publiski ir veltījušas neglaimojošus vārdus Vācijai.

Ievirzi vadlīnijām uzņēmējiem "iespējamā nākamā Covid-19 viļņa pārvarēšanai" šonedēļ ir publiskojusi Ekonomikas ministrija (EM).

Vīnē noslēguma stadijā ir nonākušas vairāk nekā 16 mēnešus ilgušās sarunas par t. s. Irānas kodolvienošanās atjaunošanu. Pamatvilcienos ir apstiprināts ES piedāvātais kodolvienošanās atjaunošanas plāns, tomēr tā stāšanās spēkā ne tuvu nav garantēta, jo sarunas, citējot Irānas ārlietu ministru Amiru Abdulahianu, notiek pēc principa "tagad vai nekad".

Recesijas iestāšanās iespējamība Latvijas un daudzu citu Eiropas valstu ekonomikās vairs netiek uzskatīta par apšaubāmu, bet drīzāk gan kā bāzes scenāriju. Šāds stāvoklis tautsaimniecībā iestājas, kad tās apjomi, rēķinot pret iepriekšējo ceturksni, ir samazinājušies divus ceturkšņus pēc kārtas. Vienu šādu triju mēnešu periodu jau esam piedzīvojuši un patlaban acīmredzami izdzīvojam nākamo.

Šodien