Medaļas otrā pusē. Intervija ar Māri Verpakovski
Spēcīgas konkurences apstākļos nenolaist rokas, bet atrotīt piedurknes, iet un izcīnīt savu vietu laukumā - tā jaunos futbolistus mudina visu laiku rezultatīvākais Latvijas valstsvienības futbolists Māris Verpakovskis. Viņa precīzie sitieni pirms divdesmit gadiem bija starp izšķirošajiem faktoriem Latvijas izlases vēsturiskajā ceļā uz Eiropas čempionāta finālturnīru, kur tolaik par zelta puisēnu iedēvētais liepājnieks arī guva vārtus - vienus no saviem 29 sarkanbaltsarkanajā kreklā. Sarunā jaušama vilšanās par nacionālās komandas rezultātiem, sniegumu un tās pārstāvju attieksmi pret notiekošo. «No izlases jāprasa vairāk,» Verpakovskis negrib samierināties ar atrunām par spēku samēru uz papīra, jo viņš zina - arī 2003. gadā Latvijas izlase nebija starp favorītēm. Nu jau teju desmit gadu Māris futbola apavus kāris vadzī, taču sev mīļajā spēlē joprojām palicis. Arī jaunajā lomā viņš atrotījis piedurknes, lai ar RFS klubu izturētu lielu konkurenci ne tikai uz vietējās, bet arī Eiropas skatuves.