Šis dārzs nav tikai eksponāts ar dekoratīvu funkciju – tas ir ekodārzs, veidots maksimāli autentisks, un tajā sastopamie augi ir savu vitalitāti pierādījuši laika rūdījumā – to sēklas nāk no kolekcionāru krājumiem, kuri lolojuši vēsturiskās šķirnes. Arī Cēsu pils dārzā iegūtās sēklas ne tikai gaida nākamo dārza darbu sezonu, bet dodas arī pie entuziastiem gan citviet pasaulē, gan tepat Latvijā.
Un, izrādās, arī mūsdienu dārzkopim ir gana daudz, ko mācīties no priekštečiem viduslaikos. Turklāt Cēsu viduslaiku pils dārzs ir arī paleobotānikas ilustrācija – pētījumu eksponēšanas veids.
Ieskatīties vēsturē
Cēsu viduslaiku pils komplekss veidots, mēģinot restaurēt vēstures materiālos atrasto informāciju par to, kur tolaik atradās zirgu stallis, amatnieku mājiņas, kurās pils apkalpojošais personāls dzīvoja un strādāja. Tepat, visticamāk, atradās arī garšaugu un ārstniecības augu dārzs, bet netālu – augļu dārzs. Dārza uzdevums nav bijis pabarot pils iemītniekus, jo pamata izejvielas ēdienu gatavošanai nāca no Livonijas laukiem un tīrumiem. Dārzā auga tikai piedevas, kas piešķir maltītēm bagātīgāku garšu, kā arī bija nepieciešamas aptieciņai. Atlika vien atskriet, noplūkt un izmantot svaigu! Dārzā auga arī untumaini augi, kuriem vajag pieskatīšanu, piemēram, gurķis, baziliks.
Mūsdienās dārzs ir ne tikai aplūkojams un izzināms, klausoties gidu stāstos, bet ikvienam ir redzami tā tapšanas un lološanas procesi no dobju veidošanas līdz ražas novākšanai. Dārzu aprūpē Līga Eglīte – ne tikai zinoša dārzkope, bet arī vēstures izpētes entuziaste un lieliska stāstniece. "Šie burkāni Gniff ir no Šveices kolekcionāra, to pazemes daļa ir lillā. Cilvēki daudzviet pasaulē spītīgi audzē savu senču vai muižas laiku, vai vēsturiski izsekojami tālu laiku augus un nemeklē modernas šķirnes, kam varbūt ir skaistāks izskats, bet ne tik interesanta garša. Šie kolekcionāri vēlas atrast pirmatnējo, senāko, kas ir specifisks ar savu garšu, noturību pret laikapstākļiem un kaitēkļiem. Mūsdienu augi ir ļoti uzņēmīgi pret slimībām," skaidro Līga Eglīte, izrādot bagātīgās dobes, kurās cits citam līdzās kuplo dažādu šķirņu augi. Cēsu pils viduslaiku dārzā sastopama botāniskā kolekcija, ar ko lepoties!
Šeit ir 63 sugu augi, gana iespaidīgs kopums, kas nebūt nav raksturīgs katrai Livonijas pilij.
Tie tiek sēti un stādīti augstajās dobēs, kuras, tāpat kā senatnē, ietver lazdu klūgu pinums. Tas ir estētisks un praktisks. Viduslaikos bija tradīcija veidot augstās dobes, kur nonāca saimniekošanas laikā radušies organiskie atkritumi. Citur to apmales tika veidotas no akmeņiem, mūrētas, gatavotas no brusiņām, bet šeit ir lazda – ik pa četriem gadiem pinums jāatjauno.
Gudra resursu izmantošana
Dārzs Cēsu pilī ir sesto gadu, tas mainās ik sezonu, augu izvietojums ik gadu ir cits – ja nu gadījumā ieviešas kaitēkļi, lai tie nākamajā sezonā apjūk, neatrodot iepriekšējā vietā iecienītos augus. Princips ievērots, lai augi paši cits citam palīdz pret slimībām un kaitēkļiem. Te aug pupas un blakus pupumētra. Kāpostiem blakus salvija u. tml. Svarīga ir arī secība, kurš augs pēc kura tajā pašā dobē nākamajā sezonā tiek stādīts – augseka uzlabo augsni, jo noteikti augi ar saknēm piesaista augsnē esošas labvēlīgas baktērijas, kas savukārt noder citiem. Šeit savu lomu spēlē arī ekspozīcijas princips, bet daži augi izsējas paši vai arī par spīti turas ierastajā vietā, piemēram, izrakt cigoriņu, lai nepaliek ne saknītes, nav iespējams.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 16. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!