No dārznieka uzmanības, centības un prasmēm būs atkarīga dārza raža, taču neiztikt arī bez palīgiem, kurus devusi pati daba, un, gudri saimniekojot, iespējams nodrošināt to klātbūtni. Tie ir gan apputeksnētāji, gan dažādi sīki organismi, kas palīdz cīņā ar nevēlamiem elementiem dārzā jeb kaitēkļiem, putni un arī abinieki.
Čaklās mārītes
Daudzi noteikti zina, ka mārītes palīdz cīņā ar laputīm. Latvijā ir ap 60 mārīšu sugām, bet visbiežāk sastopamas aptuveni piecas sugas divpunktu, piecpunktu, septiņpunktu. Dārzos un parkos visbiežāk mīt tieši šīs mārītes. Tās, tik mīlīgas pēc izskata, patiesībā ir īstas plēsējas un pārtiek no laputīm, lapu blusiņām, kukaiņu oliņām, maziem kāpuriem, tādējādi veiksmīgi iznīcinot arī laputis, kas nodara postījumus augļu dārzos. Viena divpunktu vai piecpunktu mārīte dienā spēj iznīcināt teju 100 laputu, bet ar sugas māsām izmērā salīdzinoši lielākā septiņpunktu mārīte ir vēl ''čaklāka'' un tiek galā ar vairāk nekā 200 laputīm vienā dienā!
Mārītes spēj samazināt kaitēkļu klātbūtni par 40–80%.
Interesanti, ka mārītes ne tikai naski barojas ar citiem kukaiņiem, bet arī spēj labi parūpēties par savu aizsardzību – tās izdala indīgu vielu kantaridīnu, un šī iemesla dēļ lielāki plēsīgie kukaiņi un pat putni savā barībā tās izmanto ļoti reti. Tās neēd zirnekļi, arī vardes un ķirzakas nē.
Mazliet biedējoši, bet noderīgi
Arī par Gada kukaini 2021 pasludinātās spīļastes, kas plaši sastopamas dārzos un parkos, pēc savas ekoloģijas ir uzskatāmas par visēdājām, un, lai arī tās tiešām mēdz apgrauzt dažādu augu lapas un ziedus, tomēr būtiska to ēdienkartes sastāvdaļa ir citi kukaiņi un to kāpuri – tajā skaitā, piemēram, laputis. Tāpēc pareizāk būtu spīļastes uzskatīt par veselīgas dārza ekosistēmas sastāvdaļu. Spīļastes var būt nozīmīgs palīgs cīņā pret citiem dārzā mazāk vēlamiem kukaiņiem un ir viens no faktoriem, kas var samazināt vajadzību pēc dažādu ķīmisko preparātu lietošanas piemājas dārzā. Tās uzturas ogulājos, uz augļu koku stumbra, putnu būrīšos, bišu stropos, sausā zemsedzē, pat zem akmeņiem. Aktīvas ir galvenokārt naktīs. Spīļastes var lieliski piesaistīt konkrētam augļu kokam, uzliekot ķeramjostas vai skeletzaros izkarinot otrādi apgāztus māla podus, piepildītus ar sausām sūnām.
Dienā spīļastes koncentrēsies tur, bet naktī izklīdīs, lai iznīcinātu laputis.
Daudziem cilvēkiem netīkami, bet dārzā un dabā kopumā ļoti noderīgi ir zirnekļi. Dažādas sugas sastopamas gan kokos, gan uz augsnes, dobēs, siltumnīcās u. c. Tiesa gan, tie barībā izmanto arī noderīgos divspārņus, taču ir zirnekļu sugas, kas pārtiek galvenokārt no tīklērcēm. Lai dārzam piesaistītu vairāk zirnekļu, var izveidot nelielus akmeņu krāvumus, rudenī atstāt pa kādai lapu kaudzei. Tiem patīk arī sausu un trupēt sākušu koku stumbri, žagaru kaudzes un malkas krāvumi.
Bez apputeksnētājiem neiztikt
Dārzā neaizstājami ir apputeksnētāji – bites, kamenes un citi divspārņi, piemēram, laupītājmušas, pangodiņi, ziedmušas u. c. Bet medus bite ir viens no pašiem vērtīgākajiem kukaiņiem, kāds ir cilvēka apsaimniekošanā. Bites vāc medu, ziedputekšņus, bišu maizi – propolisu, veido vasku, kas ir nozīmīgi resursi, taču tieši apputeksnēšanā tām ir neatsverama nozīme. Neaizstājamas apputeksnētājas ir arī kamenes, jo tās lido praktiski jebkuros apstākļos, arī tad, kad bites nelido.
Kamenes ligzdas veido augsnē, peļu alās, zemsedzē un tamlīdzīgās vietās. Saimē var dzīvot no vairākiem desmitiem līdz vairākiem simtiem kameņu.
Kaut arī apputeksnētāji viesojas pie dažādiem augiem, atšķirīgām sugām tomēr ir savi favorīti, piemēram, ziedmušas vislabprātāk apciemo tieši čemurziežu dzimtas augus – dilles, ķimenes, fenheli. Ziedmušu piesaistē liela nozīme ir nektāraugu audzēšanai, ceļmalu sakopšanai tā, lai tur parādītos čemurziežu dzimtas augi. Lai piesaistītu apputeksnētājus, ieteicams stādīt puķes, iesēt dārzā kādu pļavas ziedu stūrīti vai iegādāties speciālās ziedu izlases, kas paredzētas apputeksnētāju piesaistei. Vēlams nektāraugus stādīt pamīšus ar citiem augiem arī sakņu dārzā.
Vieta arī vardei un tritonam
Noteikti dārzā vieta ir arī abiniekiem! Lieliski, ja sastopat vardes, kādu tritoniņu – tas liecina, ka jums ir daudz labo palīgu dārza darbos. Abinieki barībā lieto dažādus bezmugurkaulniekus, tajā skaitā daudzus dārza kaitēkļus. Izplatītākās sugas ir parastā varde un krupis. Parastā varde barojas naktīs ar kukaiņiem, to kāpuriem, posmkājiem, tārpiem un gliemjiem. Ķer arī tuvumā lidojošos kukaiņus, tajā skaitā laputis, blaktis, plēvspārņus.
Tritoni kā kaitēkļu ierobežotāji ūdenī barojas arī ar odu kāpuriem, gliemjiem, bet uz sauszemes arī ar kāpuriem, kūniņām, kailgliemežiem, daudzkājiem, mitrenēm. Visiem abiniekiem patīk mitrums, ūdenstilpju tuvums, ēnainas dārza daļas, komposta kaudzes u. tml.
Dārzkopim jābūt rūpīgam, bet jāraugās, lai vide dārzā ir harmoniska un augu valsts daudzveidīga.
Jo vairāk dabisku mēslošanas un kaitēkļu apkarošanas līdzekļu, jo labāk! Ieteicams arī izveidot kādu kukaiņu mājiņu.