No pavasara līdz pat vēlam rudenim
Ārstniecības augus ievāc no pavasara, kad parādās pirmie ziediņi un lapas, līdz vēlam rudenim, un dažus var vākt pat ziemā. Atkarībā no auga specifikas izmantotas tiek dažādas augu daļas – gan ziedi un lapas, gan laksti un saknes. Gatavo zāļu tēju maisījumu aptiekās un tirdziņos ir daudz, arī monotēju ir gana. Var pirkt zāļu tēju maisījumu, var pats kombinēt dažādas drogas, lai iegūtu tējai vēlamo garšu un īpašības, taču vispirms jāzina, kādas īpašības piemīt katram augam un kā tos labāk pagatavot, lai iegūtais dzēriens sniegtu maksimāli daudz labuma veselībai.
No augiem gatavo uzlējumus, noteiktu daudzumu auga daļu aplejot ar verdošu ūdeni un attiecīgu laiku nostādinot. Pēc tam nokāš. Ir augi, no kuriem vislabāk gatavot novārījumus. Tad vispirms drogas aplej ar aukstu ūdeni, uzvāra un 5–10 minūtes turpina vārīt, nokāš un novārījumus parasti papildina ar ūdeni līdz sākotnējam tilpumam. Bet dzērienu, kas iegūts, drogas aplejot ar aukstu ūdeni un istabas temperatūrā nostādinot, sauc par macerātu. Dabas Diena izpētīja un iesaka iedarbīgākās un interesantākās receptes no Anitas Libertes krājumiem. Pēc Islandes cetrārijas jeb ķērpja, priežu skujām un gaiļbiksītes jeb Primula veris saknēm varat doties dabā pat vēl tagad, vēlā rudenī!
Našķu mīļotājiem
Kaltētas aveņu ogas ir labs saldumu aizvietotājs, pilns ar mikroelementiem, augļskābēm, pektīnvielam. Gan no saldētām, gan no svaigām vai kaltētām ogām var gatavot uzlējumu. Vāc ne tikai augļus, bet arī lapas, lakstus un ziedus. Ārstnieciskas īpašības piemīt arī tām.
No meža avenes Rubus idaeus augļiem, lapām var gatavot garšīgu un veselīgu tēju. Augļu uzlējumu gatavo, divas ēdamkarotes kaltētas drogas aplejot ar 400 ml verdoša ūdens, vienu stundu ļauj ievilkties, nokāš un dzer siltu pa 1/2 glāzei 4–6 reizes dienā kā sviedrējošu un temperatūru mazinošu līdzekli saaukstēšanās sākumā, augšējo elpošanas ceļu iekaisuma gadījumā.
Lapu novārījumu gatavojot, vienu ēdamkaroti sasmalcinātu drogu aplej ar glāzi ūdens, uzvāra un turpina lēni vārīt piecas minūtes, nostādina, nokāš un izmanto kakla un mutes dobuma skalošanai iekaisuma gadījumā.
Aveņu lapu tēja nav ieteicama grūtniecēm, jo var stimulēt dzemdību sākšanos.
Der gan skujas, gan čiekuri
Parastās priedes Pinus syllvestris pumpuri, lapas (skujas), zaļi čiekuri arī noder dažādu uzlējumu un pat ievārījuma gatavošanai. Čiekuri sākumā ir sarkanīgi, tad zaļi (ap Jāņiem). Tas ir labākais laiks, kad čiekurus ievākt un gatavot sīrupu vai izvilkumu medū, ko lieto klepus ārstēšanai. Savukārt pumpuri ir derīgi kaltēšanai. Vācot jāņem no sānu zariem, nevis galotnēm. Skujas vāc rudenī, ziemā – ap novembra beigām līdz pat martam, kad tajās ir visaugstākā aktīvo vielu koncentrācija. No skujām gatavo vitamīnu dzērienu.
Vitamīnu dzērienu no skujām gatavo, ņemot 500 g svaigu priedes skuju. Tās sasmalcina un aplej ar 1 l auksta ūdens, pievieno viena citrona sulu un atstāj uz 24 stundām vēsā vietā. Pēc tam 30 minūtes vāra, ievietojot trauku ūdens peldē, tad 3–4 stundas atstāj ievilkties, nokāš un dzer pa 1/2 glāzei 2–3 reizes dienā. Dzērienu var saldināt ar medu.
Novārījumu gatavo, priežu pumpurus sasmalcinot un nemot vienu ēdamkaroti, ko aplej ar glāzi ūdens, nedaudz pavāra, ļauj ievilkties 3–4 stundas un dzer pa 1/2 glāzei 3–4 reizes dienā pie elpceļu iekaisuma, klepus. Novārījumu var izmantot inhalācijām saaukstēšanās slimību sākumā.
Rūgts, bet iedarbīgs
No Islandes ķērpja Cetraria islandica lapoņa iegūst rūgtu, bet vērtīgu tēju. Ķērpi varat ievākt jebkurā gadalaikā, kad esat mežā. Tā kā ķērpju veidu ir daudz, pirms došanās pakaļ drogām kārtīgi izpētiet informāciju, lai zinātu, kurš ir īstais Islandes ķērpis. Ķērpi izkaltē un gatavo dzērienu. Pirms gatavo uzlējumu, vienu ēdamkaroti drogu mērcē aukstā ūdenī, ūdeni nolej un aplej ar 200 ml verdoša ūdens, ļauj ievilkties, nokāš un izdzer dienas laikā. Lai mazinātu rūgto garšu, saldina ar medu.
Jāatceras, ka nevienu no drogām nav vēlams kaltēt tiešā saules staru iedarbībā. Vislabāk kaltēšanai piemērotas sausas, labi vēdinātas un siltas telpas.
*Raksta tapšanu konsultēja Anita Liberte, lekciju cikla vadītāja, un Agnese Reķe, LU Botāniskā dārza Izglītības un ārējo sakaru koordinatore