Pie ārsta jādodas savlaicīgi
Reizi gadā redzi vajadzētu pārbaudīt tiem cilvēkiem, kuriem jau ir konstatētas kādas problēmas un kas ir briļļu nēsātāji, vai reizi pusgadā kontaktlēcu nēsātājiem. Ikdienas ietekmē, tajā skaitā dzīvesveida, darba slodzes, veselības stāvokļa dēļ, redzes kvalitāte mēdz mainīties.
Pēc 45 gadu vecuma vajadzētu pārbaudīt acu veselību – tīkleni, spiedienu – ik pēc pāris gadiem. Pārējiem jāvēršas pie acu ārsta brīdī, kad parādās kāds no redzes pasliktināšanās simptomiem. Viens no tiem – grūti saskatīt tuvumā, lasot, raugoties telefona ekrānā. Tīklojums, raibumi acu priekšā ir pazīmes, kad nekavējoties jādodas pie ārsta.
Vai arī otrādi – redze pasliktinās tālumā, piemēram, braucot ar auto, konstatē, ka neredzi vairs kādu ceļa zīmi, ko līdz šim esi varējis brīvi saskatīt.
Redzes problēmas atkarīgas no ģimenē esošajām acu saslimšanām – ja vecākiem ir redzes problēmas, ļoti iespējams, ka tādas būs arī bērniem.
Telefoni un planšetes jālieto pareizi
Redzi pasliktina telefonu un tamlīdzīgu ierīču lietošana. Visbiežāk tas novērojams attiecībā uz redzi bērniem – agrāk pirmās brilles daļai bērnu bija nepieciešamas 14 vai 15 gadu vecumā, tagad – jau ap deviņiem vai 10 gadiem. "Jo mazāks ekrāniņš, jo lielāka slodze acīm. Acis pielāgojas tuvajam attālumam, saspringst un nespēj vairs uztvert objektus tālumā, atslābinās. Taču tieši skatīšanās tālumā redzi atslābina. Jāievēro pareizs darba režīms ar visiem ekrāniem. Piemēram, 20 minūtes veicam darbības, veroties ekrānā, un tad uz 20 sekundēm kā minimums paraugāmies tālumā. Un tā ik pēc 20 minūtēm visu ar ekrānu darbošanās laiku taisām pauzes," skaidro ārste.
Lai acs varētu redzēt, ir jābūt gaismai. Arī lietojot datoru vai raugoties telefonā, acu veselībai labvēlīgāk ir, ja to darām gaišā telpā. Ja tumsā skatāmies spožā ekrānā, acīm tā ir daudz lielāka slodze. Ekrāni izdala tā saucamo ziļo viļņu gaismas starojumu, kas var negatīvi ietekmēt acs dziļos slāņus. Ir brilles ar speciāliem aizsargpārklājumiem, ir arī nakts režīmi modernās, kvalitatīvās ierīcēs un iespēja regulēt gaismas toni, piemēram, jo dzeltenīgāks tonis, jo acij vieglāk.
Zilā gaisma bloķē melatonīna izdalīšanos, kas ir hormons, atbildīgs par miegu. Uztverot zilo gaismu, smadzenes saņem signālu, ka jāmostas. Tāpēc stundu vai pusotru pirms miega nevajadzētu lietot ne datoru, ne telefonu.
Bērniem no astoņiem līdz 18 gadiem ekrānu nevajadzētu lietot vairāk kā divas stundas dienā. Tas ir faktiski nereāli, vai ne, taču laiku, ko bērns pavada pie ierīces, jācenšas sadalīt īsākos posmos, jāmāca acis ik pa laikam atpūtināt.
Ja ārsts konstatē redzes problēmas, lai tās koriģētu, pirmais solis ir briļļu izvēle. Arī jebkuram kontaktlēcu lietotājam jābūt brillēm, lai situācijās, kad lēcas nav vēlams lietot, būtu iespēja koriģēt redzi. Piemēram, ja acī ir kāda infekcija, ja cilvēkam ir iesnas, paaugstināta temperatūra – acij tā jau grūti un ar lēcu būs sarežģīti.
Kurp doties – uz poliklīniku pie acu ārsta vai uz optikas salonu? Poliklīnikā acu ārsts ārstē acu aslimšanas un pārbauda acu veselību. Optikas salonā optometristi palīdz redzēt labāk. Ja šķiet, ka ir problēmas ar redzi, cilvēks var doties uz optikas salonu, un, ja speciālists konstatēs problēmas, ko nav iespējams atrisināt ar briļļu vai lēcu palīdzību, ieteiks cilvēkam vērsties pie acu ārsta padziļinātākai acu veselības pārbaudei.