Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -4 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
Produktu, kuri satur necukura bezkaloriju saldinātājus, kļūst vairāk, taču sabiedrībai par tiem pietrūkst zināšanu

Salds un saldināts, tomēr bez cukura

Novembris tiek atzīmēts kā diabēta mēnesis. Šīs slimības izplatība pieaug visā pasaulē, tostarp Latvijā, turklāt ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu un jauniešu vidū. Pacientu biedrība Latvijas diabēta centrs ik rudeni cenšas aktualizēt diabēta pacientiem būtiskus jautājumus, bet šajā novembrī nolēmusi uzrunāt arī tos, kuriem diabēts var potenciāli draudēt neveselīgu dzīvesveida paradumu un liekā svara dēļ. Viens no nopietniem riska faktoriem ir pārmērīgs cukura patēriņš, kura alternatīva var būt dažādu necukura saldinātāju izmantošana. Atklājot diabēta mēnesi, pagājušajā nedēļā sadarbībā ar Latvijas Diabēta centru tika prezentēts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Rezidentūras studiju fakultātes (RSF) pētījums Saldinātāju un saldināto dzērienu patēriņa tendences bērniem un jauniešiem un to iespējamā ietekme uz veselību.

Noteiktajās devās – droši 

Kopējā situācija pasaulē saistībā ar iedzīvotāju aptaukošanos un saslimstību ar diabētu nav nekāda spožā, prezentējot pētījuma rezultātus, iezīmēja RSU bērnu endokrinoloģijas rezidente Zane Roze. Kopš 1975. gada aptaukošanās izplatība ir trīskāršojusies, un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati rāda, ka 2016. gadā gandrīz divi biljoni pieaugušo bija ar virssvaru un 650 miljoni – ar aptaukošanos. Arī Latvijā 2018. gadā gandrīz 60% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem bija ar lieko ķermeņa masu. Likumsakarīgi plašumā ir gājis arī diabēts. 1980. gadā tas pasaulē bija skāris 4,7% iedzīvotāju, bet 2019. gadā – jau 9,3%. Latvijā otrā tipa diabēta izplatība kopš 2000. gada ir dubultojusies.

Diabēta attīstību var novērst vai aizkavēt regulāras fiziskās aktivitātes, normāla ķermeņa svara uzturēšana, atteikšanās no smēķēšanas, kā arī veselīgs uzturs. Viens no būtiskākajiem ieteikumiem šajā sakarā ir ikdienā ēst mazāk cukura un samazināt kopējo ar ēdienu uzņemto kaloriju daudzumu. "Rezultātā pasaulē sāk pieaugt tādu produktu piedāvājums, kas satur necukura saldinātājus, kuri sola saglabāt saldo garšu, bet samazināt apēstās kalorijas," norāda Rone. 

Necukura saldinātāji kā ēdiena piedevas pazīstami jau kopš XIX gs. Mūsdienās to dažādības dēļ cilvēki bieži nenojauš to patēriņa apjomu, jo necukura saldinātāji atrodami gan konditorejas izstrādājumos, gan gaļas subproduktos, arī mērcēs, majonēzēs, kečupos, tāpat kosmētikas līdzekļos, zobu pastās, elpas atsvaidzinātājos. Saldinātāju drošību un lietošanu ES uzrauga Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. "Tā ir atzinusi, ka bezkaloriju un mazkaloriju saldinātāji ir droši cilvēku patēriņam, ja netiek pārsniegta maksimālā ieteicamā dienas deva," Rone saka un piebilst, ka lielākajā daļā gadījumu necukura saldinātāju lietošanai nav kontrindikāciju, vienīgais izņēmums – aspartāms un neotāms ir stingri aizliegts pacientiem, kas sirgst ar fenilketonūriju. 


Neviennozīmīgā reputācija

Līdz ar necukura saldinātāju daudzveidību un aizvien plašāku izmantošanu arī pētījumu par tiem un to ietekmi uz veselību kļūst arvien vairāk. Tiesa, secinājumi nebūt nav viennozīmīgi. 

Viens no centrālajiem izpētes jautājumiem ir necukura saldinātāju lietošanas saistība ar cilvēka svara pārmaiņām. Attiecībā uz pieaugušajiem ir pētījumi, kas pierāda gan svara sarukšanu, gan tā pieaugumu, gan arī tādi, kas neuzrāda saldinātāju un svara saikni, stāsta Rone. "Tajā pašā laikā pētījumos ir pierādīts, ka bērni un jaunieši ar aptaukošanos, kuri lieto necukura saldinātājus, ikdienā kopumā uzņem mazāk kaloriju, savukārt bērniem un jauniešiem ar pirmā vai otrā tipa diabētu necukura saldinātāji neizraisa cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs. Necukura saldinātāji palīdz stabilizēt un zaudēt svaru īstermiņā, taču ilgtermiņa datu nav," viņa teic. Arī pētot bezcukura saldinātāju saistību ar metabolā sindroma un diabēta attīstības riskiem, domas dalās, tomēr atklāts, ka pieaugušajiem necukura saldinātāji var ietekmēt glikozes metabolismu, izraisot aptaukošanos, bet aspartāma lietošanai ir saistība ar paaugstinātu ķermeņa masas indeksu un samazinātu glikozes toleranci.

Cilvēki nereti uztraucas, ka saldinātāju lietošana var izraisīt vēzi. Rone teic: pētījumi neuzrāda, ka saldinātāji būtu pie vainas onkoloģisko risku pieaugšanā. Toties pieaugušo vidū atklāta saistība starp aspartāma lietošanu un svārstīgāku garastāvokli, depresiju, sliktāku telpiskuma izjūtu. Bet nav pētījumu, kas pierādītu necukura saldinātāju saikni ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, autismu. 

Noskaidrots, ka, izvēloties produktus ar necukura saldinātājiem, nevis ar pievienotu cukuru, samazinās zobu kariesa risks. "Taču tas neatspēko saldināto dzērienu lietošanu, kuros ir saldinātāji, nevis cukurs, jo šajos dzērienos esošās skābes, kofeīns un krāsvielas tāpat bojā zobu emalju," uzsver Rone. 

Vienprātības nav arī par necukura saldinātāju saikni ar sirds asinsvadu slimību riskiem. Lai gan ir zināms, ka necukura saldinātāji pieaugušajiem ietekmē lipīdu koncentrāciju asinīs, kas ir viens no kardiovaskulāro slimību riska faktoriem, citi pētījumi rāda, ka necukura saldinātāji var samazināt asinsspiedienu, kas ir pozitīvi. Par bērniem šādu pētījumu gan nav. Taču necukura saldinātāji arī maina garšas izjūtu, aktivizē garšas receptorus un ietekmē sāta sajūtu, palielinot pārēšanās risku. "Un tas ir apstiprināts arī uz bērniem. Bērni, kas lieto necukura saldinātājus, biežāk izvēlas ēst saldus un kalorijām bagātus ēdienus,"stāsta Rone. 


Skolēni izdzer vairāk

Raksta sākumā minētais RSU RSF pētījums pievērsies konkrēti saldinātāju un saldinātu dzērienu patēriņam bērnu un jauniešu auditorijā. Kopumā tika aptaujāti 997 respondenti: 694 skolēni no trim Rīgas skolām, kā arī 303 jaunieši 19–30 gadu vecumā. 

Aptauja atklāj, ka kopumā ikdienā saldinātos dzērienus patērē 69,21% pētījuma dalībnieku un skolēni to dara vairāk. Tikmēr 19–30 gadu vecumā tos vairāk dzer vīrieši un respondenti ar lieko svaru. Te jāpiebilst, ka tieši jauniešu grupu aptaukošanās un virssvara problēmas skar izteiktāk: ar liekiem kilogramiem ir 21% aptaujāto 19–30 gadu vecumā, savukārt skolēnu vidū – 14,8%. 

Vispopulārākais saldinātais dzēriens skolēnu un jauniešu auditorijā ir augļu sulas. Otro vietu ieņem Coca-cola, trešo – ūdens ar dažādām garšām. Tālāk seko limonādes, Sprite, Fanta, Coca-cola Zero, ledustējas un enerģijas dzērieni. Coca-cola Zero kā vienīgo pētījumā iekļauto dzērienu, kas satur tikai necukura saldinātājus, biežāk izvēlas 19–30 gadu veci jaunieši, kā arī respondenti ar virssvaru, stāsta Rone. Viņa norāda, ka 25% no pētījuma dalībniekiem ikdienā izdzer 500 ml un vairāk saldināto dzērienu (8–13 gadu vecumā tā dara 26,8%, 14–17 gadu vecumā – 30,5% un 19–30 gadu vecumā – 19,14%), šādi ar rāvienu divreiz pārsniedzot ieteikto cukura dienas normu jeb 25 g. Skolēni ir arī vislielākie saldummīļi attiecībā uz dzērieniem pašrocīgi piebērtu cukuru – trīs un vairāk karotītes tējai pievieno gandrīz 10% skolēnu, savukārt starp jauniešiem tā rīkojas tikai ap 1%, kamēr vairākums tēju un kafiju nesaldina ne ar ko. 

Lai iegūtu pilnīgāku ainu, RSU pētnieki papildus vērtēja arī dažus citus skolēnu un jauniešu dzīvesveida aspektus. Noskaidrots, ka lielākā daļa skolēnu apmeklē sporta nodarbības gan skolā, gan ārpus tās, bet jauniešu vidū ar sportu ikdienā nodarbojas tikai 60% un tikai 36,9% to dara vairāk par trim stundām nedēļā, kā to pieaugušajiem rekomendē PVO. Arī viedierīcēs pavadītais laiks pieaug līdz ar vecumu, bet ar veselīgu uzturu grēko aptaujātie visos vecumos – vairākums augļus un dārzeņus apēd mazāk par piecām porcijām dienā, kas ir Veselības ministrijas ieteiktā norma.

 


Jāraksta uz etiķetēm

«="Viennozīmīgi – tad, kad beidzas izglītības iestāžu pārraudzība pār cilvēka aktivitātēm un ēšanu, strauji pieaug to cilvēku skaits, kas ēd neveselīgāk, mazāk kustas un ilgāku laiku pavada pie viedierīcēm," rezumē profesore, RSU RSF dekāne un pediatre Ilze Grope. Sekojoši līdz ar vecumu pieaug arī virssvara problēmas, un, iespējams, tāpēc cilvēki ar liekajiem kilogramiem vairāk piedomā pie saldinātāju izmantošanas, lai kontrolētu svaru, rāda pētījums. "Bet secinām, ka iedzīvotājiem nav īpaša priekšstata par to, kas ir saldinātāji, kuros gadījumos tos iesaka lietot, cik daudz," Grope norāda. 

RSU pētnieki uzskata, ka vajadzīgas gan izglītojošas, gan informatīvas kampaņas, kas sabiedrībai stāstītu par veselīgu dzīvesveidu un veselīgu uzturu – jo sevišķi vēršoties pie iedzīvotājiem 19–30 gadu vecumā, jo viņi ir topošie vecāki un no viņu izglītotības un veselības atkarīgs, kāda būs nākamā paaudze, uzsver Grope. Tieši tāpat būtu nepieciešama arī izglītojoša kampaņa par saldinātājiem. "Gribam aicināt uz produktiem, kas satur saldinātājus, norādīt, kādus un cik lielā apjomā, lai cilvēki var rēķināt, cik daudz saldinātāja uzņem," saka profesore. Patlaban sastāvdaļas uz etiķetes drīkst nenorādīt, ja tās nepārsniedz 1% no produkta satura, un saldinātāji produktos ir ļoti niecīgā devā, pārsniegt būtu grūti.

Grope gan piebilst: lai detalizētāk spriestu par necukura saldinātāju ietekmi uz cilvēku veselību, vēl jāveic papildu padziļināti vielmaiņas procesu pētījumi. Sīkāk jāpēta arī cukura patēriņš Latvijas iedzīvotāju vidū, lai speciālisti rekomendācijas varētu balstīt konkrētos pētījumu datos.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Veselība

Vairāk Veselība


Dārza Diena

Vairāk Dārza Diena


Senioru Diena

Vairāk Senioru Diena


Dienas padomi

Vairāk Dienas padomi


Būve un interjers

Vairāk Būve un interjers


Cits

Vairāk Cits