Vegānisms. Domāt, nevis sekot modei

Katram savs iemesls 

Cilvēki ir barības ķēdes virsotnē, un viņu privilēģija ir iespēja izvēlēties – ēst vai neēst dzīvnieku valsts produktus. Uztura speciāliste Ilze Lutere vegāniska uztura pamatprincipus pati ir īstermiņā izmēģinājusi un uzskata: "Ja tam ir laiks, gribēšana un varēšana, tad katrs var pamēģināt. Bet – ir arī jāsāk domāt citādi, plašāk!"

Uztura ziņā tas it kā ir vienkārši. Vegānisms nozīmē no ēdienkartes izslēgt visus produktus, kas daļēji vai pilnībā tiek iegūti no dzīvniekiem. Un tas, piemēram, nozīmē uzturā nelietot arī medu, ko ražo bites. "Esmu lasījusi rakstus, ka vegāni nelieto pat produktus, kuru apputeksnēšanā ir svarīgas bites, piemēram, avokado, brokoļus," zina teikt Lutere.

Pēdējā laikā vegānisms kļūst aizvien populārāks, jo īpaši jaunās paaudzes vidū. Dažiem tā ir tikai modes lieta. Bet iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas vegānismu, ir daudz un dažādi. "Man pašai tā ir vēlme eksperimentēt – kā jutīšos, kaut ko ēdot un kaut ko izslēdzot no ēdienkartes," teic Lutere. Daudzi vegānismu izvēlas tāpēc, ka grib samazināt svaru. Citiem tie ir ētiski apsvērumi, jo, attīstot ideju plašāk, šis dzīvesstils ietver izvēles iespējas, iegādājoties ne tikai pārtikas preces, bet arī apģērbu, kurpes. Vēl vairāk – domājot par dzīvnieku tiesībām un labturību, tas beigu beigās reducējas arī uz rūpēm par visu apkārtējo vidi. Jo arī augļu un dārzeņu transportēšanai tiek izmantotas lidmašīnas, kas var radīt vairāk siltumnīcas efekta gāzu emisiju nekā, piemēram, mājputnu gaļas ražošana vietējam patēriņam. 

Bet, kā mediķe Lutere zina teikt, daudziem cilvēkiem vienkārši negaršo ne gaļa, ne olas, viņiem ir slikta pašsajūta pēc smagām olbaltumvielām bagātām ēdienreizēm. Viņa ir lasījusi informāciju, ka pasaulē katrs septītais cilvēks ir vegāns. Bet ir arī 10% cilvēku, kas nevar lietot dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, jo viņiem ir to nepanesība. "Ļoti daudz atkarīgs no kuņģa skābes. Kuriem tā ir spēcīga un spēj visu sagremot, tie nevar iedomāties dzīvi bez gaļas ēšanas. Kuriem skābes nav tik daudz, tie labprātāk iztiek bez gaļas, lai mazinātu netīkamo smaguma sajūtu kuņģī," paskaidro uztura speciāliste.  

Taču vai Latvijas klimatiskajiem apstākļiem vegānisms būtu piemērots? "Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi, ka vegānais uzturs ir pašpietiekams. Protams, siltajās zemēs ir citāda virtuve un tradīcijas. Arī Latvijā to var darīt, bet ir jāizglītojas un jāsaprot, ko ēst."

Kas ir vegānu šķīvī 

Obligāti tajā jābūt graudaugiem, vismaz piecām porcijām dienā. Tā ir maize, milti, graudi – rīsi, griķi, kvinoja (aminoskābju ziņā vispilnvērtīgākais graudaugs), prosa. 

Tikpat daudz (piecas porcijas) ik dienu jāapēd arī dārzeņu. Ja gribas izteikt skaitļos, viena porcija būtu 150 mililitru krūzīte tvaicētu dārzeņu vai 250 ml svaigu dārzeņu.