Izstādē apkopoti pēdējos trijos gadu desmitos tapušie darbi. Tās ir gan miniatūras, gan monumentālas skulptūras – ģipša, betona, gumijas lējums; tēlniece izmanto arī metālu, papīru, stiklu un koku.
Reičela Vaitrīda nevis reproducē objektus, bet iemūžina šo objektu un priekšmetu iekšieni vai telpu ap to. Viņa parāda mums labi pazīstamos objektus no ārpuses un iekšpuses. Tādējādi skulptūrā tiek fiksēta lietu un vietu atmiņa. Kā izskatās istaba vai vesela māja, ja to iekšpusē aizpilda ar betonu un pēc tam noņem visas ārsienas? Kā izskatās ūdens termoforā, ja "noņem" gumijas maisu (šo darbu cikla nosaukums ir Torss)? Kā izskatās gaiss zem krēsla sēdekļa? Respektīvi – kāda ir tukšuma forma? Reičela Vaitrīda parāda kaut ko un "neko", atlietu kādā viņas izvēlētajā materiālā.
Viņu interesē telpa un arhitektūra (ēkas, istabas, kabīnes, būdas un to detaļas), mēbeles un sadzīves objekti – logi, durvis, grīdas segums, kāpnes, matrači, pudeles, tualetes papīra ruļļi, galdi, grāmatu plaukti, kastes, vannas, izlietnes. Kas ir tukšam skapim iekšpusē? Kas notiek zem gultas? Tēlniece sniedz atbildes savās skulptūrās. Viņa piepilda visas šīs šķietami tik ierastās un pazīstamās formas ar personiskām un universālām sajūtām, atmiņām un pārdzīvojumiem.
Reičela Vaitrīda pēta ikdienas objektu emocionālo spēku. Viņas darbi ir kā objektu nospiedumi, kuros ir iemūžināta to iekšējā dzīve. Skulptūras ir mūsdienīgas un antīkas vienlaikus, tās ir pieklusinātas un pieprasa skatītāja uzmanību un laiku. Nav pārsteigums, ka Reičela Vaitrīda, kuras darbos ir tik svarīga atmiņu klātbūtne un klusums, izveidojusi holokausta memoriālu Vīnē. Viņa radījusi vairākus ievērojamus objektus publiskajā telpā Eiropā un ASV.
1993. gadā Reičela Vaitrīda kļuva par pirmo sievieti, kurai tika piešķirts Lielbritānijas augstākais apbalvojums laikmetīgajā mākslā – Tērnera balva. Līdzās Demjenam Hērstam un Treisijai Eminai viņa pieder Jauno britu mākslinieku/Young British Artists paaudzei, taču atšķirībā no viņiem Reičela Vaitrīda nekad nav centusies kļūt par slavenību, flirtēt ar plašsaziņas līdzekļiem un mākslas tirgu. Viņa izvēlējusies strādāt klusumā.
Reičelas Vaitrīdas retrospekcija muzejā Tate Britain, kuru kritiķi ir pasludinājuši par vienu no iespaidīgākajām 2017. gada izstādēm, fascinē ne tikai ar pašiem darbiem, bet arī pasniegšanas veidu – ekspozīcija iekārtota atvērtā 1500 kvadrātmetru izstāžu telpā bez sienām. Visi darbi ir aplūkojami vienlaikus un vienkopus no dažādiem rakursiem. Apmeklētāji, kuri cirkulē starp darbiem, kļūst par izstādes sastāvdaļu un iedzīvina to. Šis ir fascinējošs, oriģināls, veiksmīgi atrasts veids, kā izstādīt laikmetīgo skulptūru. Vēlāk Reičelas Vaitrīdas izstāde ceļos uz Vīni, Vašingtonu un Sentluisu.
Informācija: www.tate.org.uk