Pirms iesaistīšanās politikā viena no redzamākajām Bergmaņa aktivitātēm bija līdzdalība zoodārza Galapagu bruņurupuču svēršanā, un šajā sakarībā der atcerēties Ēzopa fabulu par bruņurupuča un zaķa skriešanās sacīkstēm. Lai gan politikā šķietamas priekšrocības ir zaķa tipa darboņiem, kas jau pirms cīņas sākuma paguvuši izlielīties ar saviem sasniegumiem, ilgtermiņā nereti izrādās, ka par īsto uzvarētāju kļuvis šķietami lēnīgais bruņurupucis. Tādēļ nevajadzētu steigties norakstīt Bergmani, kuru šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā daudzi uzskata par nepiemērotu aizsardzības ministra postenim.
Saeimas deputāts Bergmanis (ZZS) allaž bijis sabiedrības mīlēts un lutināts cilvēks. Daudziem viņš palicis atmiņā kā svarcēlājs, kurš trīsreiz pārstāvējis Latviju olimpisko spēļu sacensībās; pēc tam kā spēkavīrs, kuram piemīt vēl vairāki dotumi, piemēram, prasme vadīt pasākumus un televīzijas šovus.
Ienākot politikā, Bergmanim bija jārēķinās, ka turpmāk sabiedrības attieksme pret viņu nebūs viennozīmīgi pozitīva un interneta komentāros viņš par sevi varēs izlasīt daudz ko interesantu. To pierādīja arī reakcija pēc viņa izvirzīšanas aizsardzības ministra postenim, kad līdzšinējais ministrs, Bergmaņa partijas biedrs Raimonds Vējonis tika ievēlēts par Valsts prezidentu. Tieši Vējonis premjerei Laimdotai Straujumai bija rekomendējis Bergmani kā labāko izvēli aizsardzības ministra amatam, un šo izvēli atbalstīja arī viņa pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība. Pēc tikšanās ar Bergmani tam piekrita arī koalīcijas partneri.
Bergmanis atzīst, ka lēmums nav bijis viegls, bet tikai ar darbu varēs atspēkot izskanējušās šaubas. Topošais ministrs nav noskaņots veikt radikālas pārmaiņas Aizsardzības ministrijā, viņam esot pamats uzticēties ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) profesionāļiem, "noturot prioritātes, palielinot budžetu, lai varam izpildīt sabiedrotajiem solīto — visi ir sapratuši, ka aizsardzība ir pirmā prioritāte un nekādi eksperimenti te nevar notikt".
Vienotības deputāte Lolita Čigāne pēc tikšanās atturīgi atzina — esot mazliet ironiski, ka politiskais spēks, kura premjera kandidāts Aivars Lembergs vēl nesenā pagātnē NATO salīdzinājis ar okupantiem, jau otro reizi izvirza aizsardzības ministra kandidātu. Taču tāda ir koalīcijas vienošanās. "Vējonis šajā amatā mūs pozitīvi pārliecināja. Vai Bergmanim izdosies ieaugt Vējoņa lielajās kurpēs? Es viņam novēlu, lai izdodas," piebilda Čigāne, jūtami izvairoties atklāt visas savas pārdomas.
Čigānes partijas biedrs, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdis Ainars Latkovskis savukārt ir viens no redzamākajiem topošā ministra aizstāvjiem: «Bergmanis ir labākais zaļo zemnieku kandidāts. Ir jābeidz dzīvot stereotipos, redzot viņā tikai spēkavīru. Raimonds ir inteliģents cilvēks ar divām augstākajām izglītībām, runā labā angļu valodā, ir Latvijas patriots.» To, ka pirms apstiprināšanas viņš vairās nākt ar skaļiem paziņojumiem, varot saprast. "Raimondu ir pārņēmis zināms uztraukums, jo viņš politikā ir saskāries ar to, ko iepriekš nebija pieredzējis," uzskata Latkovskis. Politiskās pieredzes trūkums, viņaprāt, ir trūkums, bet tas esot pārejoši.
"Varbūt tas, ka sāku no baltas lapas, man palīdzēs, jo visus cilvēkus, kas sēž pie galda, redzu vienādus. Izvēloties ienākt politikā, solīju tikai to, ka centīšos mainīt attieksmi pret varu. Tas nav viegls darbs," atzīst Bergmanis. Viņa mērķis ir tuvināt uzticību Saeimai tam atbalsta līmenim, kāds sabiedrībā ir Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Tieši tas, ka NBS ir tik liela uzticība, kā arī ārvalstu sabiedroto atbalsts, radot pārliecību, ka Latvija kā brīva un neatkarīga valsts sagaidīs savu simtgadi.
Partijas kolēģis Kārlis Seržants ar Bergmani Saeimā strādā vienā kabinetā un riskē sacīt, ka "cilvēks, kurš beidzis ķīmiķus, ir ar ļoti augstu intelektu". Ķīmijas studijas Rīgas Tehniskajā universitātē Bergmanis izvēlējās kā pašsaprotamas, jo Rīgas 49.vidusskolā bija mācījies ķīmijas novirziena klasē. Otru augstāko izglītību Sporta akadēmijā viņš ieguva jau krietni vēlāk un šo mācību iestādi izvēlējies galvenokārt sporta psiholoģijas dēļ, "jo tā ir atslēga sportā — cilvēku var uztrenēt, bet, kad visu izšķir sekundes simtdaļas, daudz ko nosaka psiholoģija".
Cits bijušais aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis uz Bergmani jaunajā amatā raugās salīdzinoši labvēlīgi. Līdzās jau minētajām ķīmiķa zināšanām Kristovskis norāda arī uz Bergmaņa spēju pēc sportista karjeras beigām apliecināt sevi jaunās jomās. "Diemžēl sportisti nereti pazūd, tiek aizmirsti, tiklīdz zaudē savu spozmi un arēnās valda nākamā paaudze," secina Kristovskis, kurš pats bijis sporta meistars šķēpmešanā. Viņš uzsvēra arī Bergmaņa komunikācijas spējas, kas nozīmē — "ja viņš amatā ieliks sirdi, tad spēs uzrunāt un motivēt karavīrus, un tas, ka viņš dienējis NBS, karavīru aprindās raisīs pret ministru simpātijas". Tā kā Bergmanim aizsardzības ministra amats iekrita apstākļu sagadīšanās dēļ, tad no viņa, visticamāk, nevarēs gaidīt kādu personīgu pienesumu valsts aizsardzības sistēmas attīstībā, jo tas prasa pieredzi un augstu profesionalitāti.