Dalailama kļuvis par Latvijas varai nevēlamu viesi

Dalailamas vizīte plānota no 8. līdz 11.septembrim; tās laikā viņš noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa, tiksies ar Latvijas inteliģences un garīdzniecības pārstāvjiem, piedalīsies arī citos pasākumus. Vizītes kulminācija būs publiskā lekcija "Līdzcietības kultūra", ar ko Dalailama uzstāsies 9.septembrī Arēnā Rīga.Dalailamam šī būs jau trešā vizīte Latvijā; iepriekš viņš mūsu zemi apmeklējis 1991. un 2001.gadā. Atšķirībā no pagājušās reizes, kad tibetiešu līderis draudzīgā gaisotnē tikās gan ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, gan toreizējo premjeru Andri Bērziņu, šoreiz no Latvijas valsts puses viņu gaida daudz vēsāka uzņemšana, jo neviena no valsts augstākajām amatpersonām neplāno tikties ar Dalailamu. Vēsās izturēšanās iemesls nav nekāds noslēpums: mūsu valdība baidās sabojāt attiecības ar strauji augošo pasaules lielvaru Ķīnu, kas Dalailamu uzskata par bīstamu separātistu. Pēc viesošanās Latvijā tibetiešu līderis dosies uz Lietuvu, un arī tur valsts vadība neplāno ar viņu tikties.Tiesa gan, pirms diviem gadiem Dalailama ciemojās Igaunijā un tika uzņemts ļoti draudzīgi; par spīti Ķīnas vēstniecības protestiem, viņš tikās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu. "Igauņi atkal izrādījušies principiālāki par mums; varam no viņiem tikai mācīties. Man ir kauns par Latvijas amatpersonu necienīgo izturēšanos pret tik augsta līmeņa cilvēku, kurš regulāri tiekas gan ar ASV prezidentu, gan citu valstu vadītājiem," secina Saeimas deputāts Dāvis Stalts, kurš iesaistījies Dalailamas vizītes organizēšanā. Pēc viņa domām, tieši Latvijai un Lietuvai, kas vēl nesenā pagātnē pašas cietušas no komunistiskā režīma jūga, vajadzētu rādīt priekšzīmi pasaulei un paust atbalstu tibetiešiem. "Mazām valstīm to izdarīt ir pat vienkāršāk, līdzīgi kā 1991.gadā Islande bija pirmā, kas atzina Latvijas neatkarību," uzskata Stalts.Dalailama daudzkārt uzsvēris, ka viņa mērķis nav pilnīga Tibetas neatkarība no Ķīnas, bet gan lielāka autonomija Ķīnas sastāvā. Taču pagaidām nekas neliecina, ka Pekina varētu uzklausīt viņa prasības. Tas nozīmē, ka diez vai piepildīsies arī Dalailamas sapnis par atgriešanos dzimtenē (vismaz ne šajā dzīvē). 78 gadus vecais tibetiešu līderis jau vairāk nekā pusgadsimtu dzīvo trimdā Indijā.Pirms pāris gadiem Dalailama atkāpās no politiskā Tibetas trimdas valdības vadītāja amata, lai vairāk koncentrētos uz savu garīgo misiju. Taču neizskatās, ka viņš varētu sekot pāvesta Benedikta XVI piemēram un gadu nastas dēļ vispār paziņot par aiziešanu pensijā. Budismā tas nav tik vienkārši, jo augstākais līderis nevis tiek ievēlēts, bet gan pārdzimst no iepriekšējā Dalailamas.Tibetiešiem pēc Dalailamas aiziešanas mūžībā varētu klāties grūti, jo līdzīgi kā pāvests Jānis Pāvils II savulaik palīdzēja drupināt padomju režīma pamatus, arī Dalailama kļuvis par simbolu nevardarbīgai cīņai pret komunistisko Ķīnas režīmu. Viņš daudz ceļo pa pasauli un tiekas ar ietekmīgiem cilvēkiem, lai gan nebūt ne visur tibetiešu līderis tiek sagaidīts ar atplestām rokām. Ķīnas ietekme mūsdienu pasaulē kļūst arvien lielāka, un reti kurš grib liekas nesaskaņas ar šo lielvalsti. Tieši tādēļ acīmredzot arī Latvijas augstākās amatpersonas izvairās no tikšanās ar Dalailamu. "Latvija vienmēr ir konsekventi atbalstījusi Ķīnas Tautas Republikas teritoriālo integritāti un uzskata, ka Tibetas autonomais rajons ir Ķīnas Tautas Republikas teritorijas neatņemama sastāvdaļa," vēsta Latvijas Ārlietu ministrija.Latvijas Universitātes profesors Leons Taivāns skaidro, ka valsts amatpersonām pēc protokola nav pienākuma tikties ar Dalailamu, jo viņš atteicies no politiskā posteņa un tagad uzstājas tikai kā budistu garīgais līderis. "Cita lieta, ka šo lēmumu noteikti ietekmēja arī vēlme nebojāt attiecības ar Ķīnu."Izskatās, ka pēdējo 12 gadu laikā šī vēlme kļuvusi krietni stiprāka, jo 2001.gadā Dalailamam netika liegta iespēja paviesoties Saeimas namā, neformālā gaisotnē viņš tikās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu, bet Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga toreiz piedalījās smilšu mandalas iesvētīšanā."Kopš tā laika mūsu politiķiem parādījies lielāks gļēvums un mugurkaula trūkums,» secina biedrības Latvija Tibetai valdes loceklis Jānis Mārtiņš Skuja. Pēc viņa domām, norobežošanās no Dalailamas nepalīdzēs Latvijai uzlabot attiecības ar Ķīnu, jo «cienīt var tikai stipru partneri, kas nebaidās paust savu nostāju". Latvijas jaunāko laiku vēsturē jau bijis precedents, kad Ķīnas spiediens lika mainīt ārpolitisko kursu: 90.gadu sākumā Latvija sāka ciešu sadarbību ar Taivānu, kas šeit atvēra savu ģenerālkonsulātu un solīja ievērojamu finansiālo palīdzību. Taču pēc pāris gadiem Latvijas valdība saprata, ka sadarbība ar lielo Ķīnu būs perspektīvāka, tādēļ 1994.gadā Taivānas ģenerālkonsulāts tika slēgts.Latvijas amatpersonas var mierināt sevi ar domu, ka Dalailamas vizīti nolēmusi ignorēt arī Lietuvas augstākā vadība, kas nevēlas tikties ar tibetiešu līderi. Igaunija šoreiz nav iekļauta Dalailamas turnejā, bet pirms diviem gadiem viņš viesojās Tallinā un tikās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu. "Tibetas reliģija un kultūra ir patiesi unikālas, tādēļ to saglabāšana nākamajām paaudzēm ir viens no mūsdienu cilvēces pienākumiem," toreiz teica Ilvess.Vairāk par Dalailamu un viņa misiju lasiet žurnāla Sestdiena 6.septembra numurā!