Gruzijas revolūcijas rozes sen jau novītušas

90.gadu sākumā Gruzijas pirmais prezidents Zviads Gamsahurdija tika gāzts ar gandrīz atklātu Krievijas spēku atbalstu tikai dažus mēnešus pēc stāšanās amatā, savukārt 2003.gadā Rožu revolūcija pielika punktu Eduarda Ševardnadzes karjerai. Viņa vietā nāca jauneklīgais opozicionārs Saakašvili, kurš Gruzijas prezidenta amatā noturējies gandrīz desmit gadu. Pēc pāris nedēļām viņa vietā stāsies jaunievēlētais Gruzijas prezidents Giorgijs Margvelašvili, kurš pagājušonedēļ pārliecinoši uzvarēja prezidenta vēlēšanās.Saakašvili nedrīkstēja kandidēt uz trešo termiņu prezidenta amatā, taču, pat ja Gruzijas konstitūcija viņam dotu šādu iespēju, maz ticams, ka Saakašvili izpelnītos vēlētāju vairākuma atbalstu. 2004.gada sākumā, kad Saakašvili uz Rožu revolūcijas viļņa pirmoreiz uzvarēja Gruzijas prezidenta vēlēšanās, viņš saņēma 96% balsu. Par tik lielu atbalstu viņš jau sen vairs nevarēja pat sapņot, jo liela daļa kādreizējo Saakašvili atbalstītāju ir vīlušies prezidentā. Gallup sabiedriskās domas aptauja šovasar atklāja, ka Saakašvili darbību prezidenta amatā atbalsta tikai 22% respondentu. Zīmīgi, ka tieši tik (22%) aizvadītajās Gruzijas prezidenta vēlēšanās saņēma Saakašvili vadītās Apvienotās nacionālās kustības (ANK) izvirzītais kandidāts Dāvids Bakradze. Saakašvili ēra Gruzijas politikā faktiski beidzās jau pagājušā gada rudenī, kad parlamenta vēlēšanās ANK saņēma tikai 40% balsu un zaudēja koalīcijai Gruzijas sapnis, ko bija izveidojis miljardieris Bidzina Ivanišvili. Gruzijas sapnis izcīnīja 55% balsu, un Ivanišvili kļuva par premjeru.Saakašvili aiziešana pieliek punktu viņa valdīšanas laikmetam, ko vislabāk raksturo vārds "pārmaiņas". Kad pie varas nāca Saakašvili, pārmaiņas skāra visas Gruzijas dzīves jomas - iekšpolitiku un ārpolitiku, ekonomiku, sociālās lietas un drošības struktūras. Gruzijas sabiedrība pēc 2003.gada Rožu revolūcijas ļoti ātri aizmirsa, ko nozīmē elektroenerģijas deficīts, visaptveroša korupcija un citas problēmas. Sabiedrība atbalstīja revolucionārās pārmaiņas, jo vairs negribēja samierināties ar ekonomikas problēmām, militārām sakāvēm un politisko stagnāciju. Saakašvili gada laikā izformēja gandrīz visus Gruzijas policijas spēkus un apmācīja desmitiem tūkstošu jaunu policistu, kas pie katras izdevības neprasīja kukuļus, bija labi nodrošināti un motivēti. Līdzīgus panākumus izdevās gūt arī citās valsts pārvaldes jomās. Arī ekonomikā sākās strauja attīstība; iekšzemes kopprodukta pieaugums sasniedza 7%, pat 9% gadā.Saakašvili valdīšanas laikā Gruzijas kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā dubultojies, taču, par spīti tam, liela daļa sabiedrības joprojām dzīvo nabadzībā, arī bezdarba līmenis ir diezgan augsts. Saakašvili partija tikai pēc sakāves pagājušā gada parlamenta vēlēšanās atzina, ka valdība pieļāvusi kļūdas, pārāk koncentrējoties uz makroekonomisko izaugsmi un infrastruktūras attīstīšanu. "Mums neizdevās panākt, ka izaugsmes augļus varētu baudīt arī ierindas pilsoņi," secina bijušais Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Bakradze."Tautai vienmēr ir taisnība. Gan tad, kad ievēlēja Gamsahurdiju, gan tad, kad izvēlējās Ševardnadzi un Saakašvili. Gruzijas problēma ir tā, ka mums pietrūkst kontroles pār ievēlēto valdību. Mums trūkst pilsoniskās sabiedrības pamatprincipu," spriež politikas eksperts Važa Beridze, kurš palīdzēja veidot Gruzijas sapņa politisko stratēģiju. Nav jābūt politikas ekspertam, lai ievērotu, ka Gruzijā valdošās partijas un līderi parasti tiek ievēlēti ar pārliecinošu vairākumu. Un tad, pēc dažiem gadiem vai pat mēnešiem, tikpat pārliecinoši šie līderi tiek gāzti.Visu rakstu par Gruzijas politisko pārmaiņu cēloņiem lasiet 1.novembra žurnālā Sestdiena!