"Es savu pagātni absolūti atzīstu un zem tās parakstos, jo saprotu, ka caur to visu esmu nonācis līdz saviem pašreizējiem secinājumiem un nonākšu vēl pie daudziem. Vienkārši es saprotu, ka ir kaut kas cits, ko var darīt, kaut kas daudz interesantāks un, kā man šobrīd šķiet, vērtīgāks, kur var izglītoties un pilnveidot sevi," stāsta Arstarulsmirus, kurš kopā ar Zuargusu (agrāk veiksmīgs TV producents un žurnālists, vārdā Viesturs Dūle) un Jurgstulajstus (bijušais grupas Fact dalībnieks Čižiks, tagad pieprasīts klipu režisors Aivars Čivželis) pārstāv jauno kustību Skaistā nākotne, kas laika gaitā kļūšot par partiju, bet pati trijotne gan vairākas intervijās apgalvojusi, ka politikā neiešot - to darīšot viņu jau kādu laiku veidotās komandas profesionāļi, kuru vārdi gan netiek izpausti.
Kad Dūle ar domubiedriem paziņoja par Skaistās nākotnes dibināšanu, skeptiķi sprieda, ka viņi aizrāvušies ar idejām, kas nākušas no Ukrainā dzimušās iissiidioloģijas kustības. Tās dibinātājs ir kādreizējais Krimas agronoms Sergejs Cveļovs, kurš ilgu laiku nodarbojies ar Austrumu cīņām, līdz 90.gadu sākumā piedzīvojis atklāsmi, nonākot kontaktā ar Augstāko Garīgo Plānu. 60 gadu vecais Cveļovs sevi pārdēvējis par iissiidioloģijas garīgo līderi Orisu un izdevis desmitiem grāmatu ar vadmotīvu Nemirstība ir pieejama katram. Iissiidioloģijas piekritēji uzskata, ka šīs grāmatas apvieno "jaunākos kosmoloģiskos priekšstatus par cilvēku un Visumu".
Arstarulsmirus, kurš pats esot viesojies pie kustības pamatlicēja Ukrainā, mudina iepazīties ar iissiidioloģijas postulātiem. "Principā tas arī ir kā kods. Ir tādi isidi centri - enerģētiski centri, kas atrodas mūsu organismā... Pareizāk sakot, nevis organismā, bet apziņā, ko hinduismā sauc par čakrām. Uz tā bāzes to sauc par iisiidioloģiju, kas apraksta gan apziņas struktūru - tur viss salikts pa plauktiņiem, pa līmeņiem -, gan atmiņu, gan kā veidojas viss, ko mēs redzam, kā tas materializējas. Tas viss ir aprakstīts līdz atomu un vēl smalkāku daļiņu līmenim ļoti strukturāli - garos tekstos. Visuma uzbūve, cilvēka apziņas uzbūve. Tas ir gan astrofizikas, gan kvantu fizikas un psiholoģijas apvienojums tikai citā valodā ar daudziem svešvārdiem - jaunvārdiem, jo viņi apraksta tādas apziņas daļas, kas iepriekš nekur nav aprakstītas. Un, lai jaunām zināšanām cilvēki neliktu virsū vecos stereotipus, tiek izvēlēti arī savādāki vārdi. Tas viss var izklausīties jokaini, bet, kad iedziļinās un bišķi papēta, tad viss kārtībā."
Tikai no malas izskatās, ka Gustavo viss vienmēr gājis kā pa sviestu. Ar garu un asa sižeta drāmai līdzīgu stāstu viņš apgāž šos priekšstatus. "Man bija veselības komplikācijas. Tad saproti, ka tas nav vienkārši tāpat, tās ir sekas kaut kam, ko esi darījis. Tad sāc pārskatīt, ko esi darījis, ko esi teicis, un sirdsapziņa sāk strādāt - izdari secinājumus, pēc kuriem var sekot rīcība, kas maina iepriekšējo virzienu. Manā gadījumā 2005.gadā pēc Beidzot albuma, kad es vēl pabraukāju tūrē - bija gada laikā kādi 50 koncerti visas Latvijas kultūras namos. Un tad es riktīgi nogāzos ar plaušu karsoni - gulēju tādā pusmurgā, uz slimnīcu aizveda, tad es vēl saindējos, pārstāju dzirdēt ar vienu ausi, vēl man astma bija - tāds pilns komplekts. Tad bija jānonāk līdz kaut kādiem secinājumiem, pēc kā jau atveseļojoties man pēkšņi ieslēdzās tāda iedvesma - nāca informācija, nāca gatavi panti kādas divas nedēļas no vietas. Tas notika nonstopā, es pat nedzirdēju, ko apkārtējie runā. Bija tāda sajūta, ka esmu nojūdzies, bet tādā pozitīvā veidā: ja šitā var nojūgties, tad no tā vismaz ir kāda jēga. Katru dienu gulēju kādas četras stundas un visu pārējo laiku rakstīju - ar kompi, uz lapām, mašīnā. Kad nāca, es apstājos un rakstīju. Pēc divām nedēļām man tas pēkšņi izslēdzās. Tas man arī lika pievērsties literatūrai. Bagātinājos ar informāciju, un arī mūzikā sāku rakstīt motivējošas dziesmas. Bet pēc albuma Trešā elpa sekoja tūre, kas beidzāsar koncertu Arēnā, un tajā decembrī arī Prātiniekiem bija Arēnā koncerts. Pēc tam es atkal biju ļoti, ļoti smagā stāvoklī, atkal nogāzos, bija kaut kādi resursi beigušies. Sajutu, ka daudz esmu izlasījis un zinu par kaut kādu iekšējo potenciāli optimistisko stāvokli, bet tieši tajā periodā manī iekšā pēkšņi sāka dzīvoties tāds neaprakstāms pesimisms un drūmums, un es nezināju, ko ar to darīt. Tas man pa visām malām spraucās ārā, atņemot spēkus un enerģiju. Tad man bija ar tuviem draugiem tikšanās, lai atzītu savu nespēju, savu nezināšanu attiecīgās sfērās un vienkārši atzītu savas kļūdas. Šī kļūdu atzīšana notika... 17 stundas no vietas mēs norunājām. Un pēc tā es uzlidoju tādos mākoņos, kādos pirms tam vispār dzīvē nekad nebiju bijis."
Bijušais Gustavs (tāds viņš joprojām ir arī pasē) apzinās, ka viņa un draugu aktivitātes izpelnīsies vēl ne mazums kritikas, kā arī aizdomas, ka šis ir jauns Dūles un kompānijas biznesa projekts. "Jebkura negatīva reakcija ir tikai uz informācijas trūkuma bāzes. Uzreiz rodas jautājums: cik lielā mērā ir notikusi iedziļināšanās? Daudz vieglāk ir norakstīt kādu cilvēku rīcību, nekā iedziļināties, kas bijis pamatā šai rīcībai. Un varu tikai novēlēt, lai sabiedrība mazāk vadās pēc stereotipiem."
Visu rakstu par Gustavo jeb Arstarulsmirus pārvērtībām lasiet 24.janvāra žurnālā Sestdiena!