Aizdomājoties par savu vārdu, ne katram ir skaidrs, kāpēc viņu sauc tieši tā un ne citādi, ja vien draugi nav izdomājuši kādu iesauku. Tomam Grēviņam arī tāda ir bijusi – Grē (raksta Gree), kas radusies vēl žurnāla Sīrups laikos, bet gluži visiem pielipusi tā nav. Pēdējā laikā tikai Artis Volfs dzirdēts viņu tā saucam. Par vārdu Toms viņa vecākiem nekāda stāsta neesot. Manis piedāvātā versija – tas varbūt ņemts no amerikāņu multenēm Toms un Džerijs, ko astoņdesmito gadu sākumā pa retam – pāris reižu gadā – rādīja televīzija, un šīs reizes bija svētki gan bērniem, gan pieaugušajiem. Smieklīgas, kaut patiesībā ļaunas, jo kaķis Toms un pelēns Džerijs tajās nemitīgi centās izrēķināties viens ar otru. Pats Toms (ne kaķis, bet Grēviņš) to gan apšauba, jo pirmo reizi šīs multenes redzējis tikai bērnudārzā – bijis vienā grupiņā ar puiku, kura tēvs Māris Gailis atvedis televizoru, videomagnetofonu un noorganizējis bērniem ekskluzīvu seansu.
Dēls atklājuma vārdā
Toma un viņa sievas Lauras dēlam Evertam gan būs stāsts, kā radies viņa vārds. Kaut Grēviņš pirms pāris nedēļām esot nospēlējis savu pēdējo diskotēku kafejnīcā Tims Mints visas nakts garumā, viņa dzīvē joprojām viss saistās ar mūziku. Arī abu lielā mīlestība esot atnākusi tieši caur mūziku. Iepazinušies gan esot ļoti klasiski – kā XXI gadsimtā pienākas – internetā. "Bijām kādu mēnesi pazīstami, kad uzradās mūsu abu dzīvē ļoti svarīgs albums – pienāca pa pastu Arcade Fire plate Suburbs. Bija vasaras nakts, mēs sēdējām ārā bārā, un es teicu: ejam augšā. Mēs uzgājām dzīvoklī un nodejojām visu albumu no A līdz Z, pirmo reizi to klausoties. Tā mēs sākām dejot...» stāsta Toms par laiku, kad vēl dzīvoja Vecrīgā, tieši virs bāra I Love You, kas ir arī mūzikas izdevniecība, kuras pagaidām starptautiski veiksmīgākā grupa Ewert and the Two Dragons arī atstājusi neizdzēšamas pēdas Toma dzīvē.
"Būs forši, kad Evertam kādreiz prasīs intervijā, vai viņš vispār zina, kāpēc tā nosaukts, un viņš varēs pateikt: bija tāda igauņu grupa, kurai mans tēvs izdzēra trīs Saku aliņus un lika sadedzināt Radiohead ierakstus klubā Tartu. Es pats būtu juties labāk, ja man būtu šāds stāsts." Par Evertu bijis momentā skaidrs, ka viņš būs Everts. Simboliski tas, protams, saistīts ar igauņu grupu. Arī ar Lauru iepazinušies ap to laiku – 2010. gadā, kad šai grupai viss sācies. Viņu menedžeris Tomass bija uzaicinājis Tomu uzspēlēt diskotēku minifestivālā klubā Genialista Tartu. Uzstājušās piecas vai sešas grupas, un, spēlējot starplaikos, visas bijusi iespēja dzirdēt.
"Tomass mani uzaicināja tāpēc, ka tajā laikā es strādāju Radio SWH un viņam acīmredzot šķita, ka man ir kaut kāda teikšana par mūziku, kas tur skan, kaut īstenībā tā līdz galam nebija, – tas tāds acu apmāns, jo es uzvedos tā, it kā tas tā būtu. Viņš tajā laikā rūpējās par grupu Darling un bija pārliecināts, ka tā kļūs par pirmo, kas nesīs Igaunijas vārdu pasaulē. Tomijs bija īstenībā uzaicinājis mani spēlēt, lai uzdāvinātu Darling disku un iepazīstinātu ar tās dalībniekiem. Tieši pirms Darling uz skatuves kāpa trīs jaunieši, kuriem bija vecs sintezators, un tas, ko viņi darīja, bija baigi jauki. Toreiz gan man tas nenormāli atgādināja Radiohead. Jāatzīst, ka pēc pāris aliņiem tajā vakarā es viņiem to arī pateicu ("Go home and burn all your Radiohead records!" jeb latviski – "Ejiet mājās un sadedziniet visus savus Radiohead ierakstus!"), kā rezultātā Erki un Everta acu skatienā bija rakstīts, ka viņi gribētu šim latviešu idiotam iedot pa purnu. Un, ja godīgi, joprojām, ar viņiem tiekoties, man šķiet, ka šis skatiens nav pagaisis, kaut pēc tam viņi vismaz man nekad vairs nav izklausījušies pēc Radiohead," – smejoties stāsta Toms, jo patiesībā tieši pēc viņa ieteikuma grupu savā paspārnē paņēma latviešu izdevniecība I Love You Records un Ewert and the Two Dragons kļuva par starptautiski visveiksmīgāko mūsdienu igauņu grupu.
Sākumā menedžeris Tomass bijis izbrīnīts par Toma vienaldzību pret viņa lielo cerību Darling un sajūsmu par Evertiem. "Tas man asociējas ar gadījumu, kad Uģis Polis bija Prāta vētrai teicis: ierakstiet Lidmašīnas, par ko Kaupers smējies: tā taču neesot nekāda dziesma. Līdzīgi Tomass uzskatīja, ka "tā jau nav nekāda nopietna grupa, tikai kaut kādi čaļi, kas kopā sanākuši". Bet es viņu vienīgo dziesmu atvedu un uzreiz uzliku radio, savedu viņus ar I Love You ierakstu kompāniju, kas tajā mirklī meklēja jaunas asinis, un teicu: šie čaļi jums jāuzaicina un jāredz, ko viņi dara. Un tālāk man nekas vairs nebija jādara, bet es esmu priecīgs, ka esmu blakām tur stāvējis, un viņu albums ir nopietns pagrieziena punkts Igaunijas mūzikā – kopš tā tur katrs, kam nav slinkums, taisa grupas visdažādākajās kombinācijās, tas tur parāva vaļā tādu lielu grupu dibināšanas bumu. Tā ir vienīgā grupa ar kaut nelielu pasaules potenciālu, un ir tāda paranoiska sajūta, ka, ja es nebūtu Tomasam pateicis, ka šī ir tā īstā grupa, varbūt ar to tas viss arī būtu beidzies."
Visu rakstu par Tomu Grēviņu un viņa jauno dzīvi lasiet šīs nedēļas žurnālā Sestdiena!