Sīrijas kampaņa ir pirmā reize kopš Afganistānas kara (1979–1989), kad krievu karaspēks piedalās kaujas operācijās tik tālu no mājām. Kampaņai, kas patlaban aprobežojas ar triecieniem no gaisa, vismaz sākumā bija pārliecinošs atbalsts Krievijas sabiedrībā, lai gan daudzi joprojām ar šausmām atminas varenā padomju karaspēka bezcerīgo sakāvi Afganistānā. Tādēļ ir izskanējuši brīdinājumi, ka Sīrija ilgtermiņā Krievijai var kļūt par otru Afganistānu. Savukārt Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmuma atbalstītāji norāda, ka šādām bažām nav pamata, kamēr Sīrijas karā netiek iesaistīts Krievijas sauszemes karaspēks.
Pēdējo reizi, kad krievu karaspēks bija iesaistīts operācijās ārpus bijušās Padomju Savienības teritorijas, dzīvību zaudēja 15 tūkstoši padomju karavīru. Tas notika gandrīz desmit gadus ilgušajā karā Afganistānā, kur Maskava, atbalstot vietējo komunistu valdību, cīnījās pret dumpiniekiem, kurus atbalstīja Rietumi un atsevišķas arābu valstis. Militārā neveiksme Afganistānā, kas lielā mērā veicināja pašreizējā Krievijas prezidenta Putina dievinātās Padomju Savienības sabrukumu, radīja sabiedrībā ilgstošu nepatiku pret spēka lietošanu ārpus valsts robežām. Tas lielā mērā izskaidro, kādēļ Krievijas valdība nevēlas atzīt sava regulārā karaspēka piedalīšanos operācijās Austrumukrainā. Neilgi pirms Krievijas militārās kampaņas sākuma Sīrijā neatkarīgais militārais eksperts Aleksandrs Golcs prognozēja, ka tur netiks iesaistīts sauszemes karaspēks.
"Putins apzinās, ka Krievijas sabiedrība to nesaprastu," viņš sacīja izdevumam The Christian Science Monitor. Golcs piebilst, ka Krievijas armijai trūkst profesionālu karavīru, lai iesaistītos ilgstošā konfliktā Sīrijā. Citi atgādina, ka arī Padomju Savienība Afganistānā un amerikāņi Vjetnamā sākotnēji tikai sniedza militārus padomus šo valstu valdībām, bet vēlāk tika ierauti ilgstošā un smagā karadarbībā, kurā abas lielvalstis cieta pazemojošu sakāvi. "Sīrijā netiek plānota plaša operācija, bet, kā mēs zinām no pagātnes, karavīri, kuri vienu dienu ir padomdevēji, nākamajā jau var attapties kaujas laukā," spriež Aleksejs Makarkins, kurš vada neatkarīgo Politisko tehnoloģiju centru.
Militārās operācijas Sīrijā rada ievērojamu slogu Krievijas ekonomikai, kas saskaņā ar Pasaules Bankas prognozēm šajā gadā varētu sarukt par aptuveni 4%. Respektablā domnīca IHS Jane's aprēķinājusi, ka Krievijas militārā kampaņa Sīrijā ik dienu izmaksā vairāk nekā četrus miljonus dolāru (3,63 miljoni eiro). Tātad var secināt, ka kopš 30.septembra krievi ir iztērējuši 124 miljonus dolāru (vairāk nekā 112 miljoni eiro). Šie izdevumi šķiet nenozīmīgi, ņemot vērā šā gada Krievijas aizsardzības budžetu — 3,1 triljons rubļu (45,4 miljardi eiro), bet analītiķi brīdina, ka konflikts Sīrijā var turpināties gadiem.
Krievijas valdība iepriekš solīja, ka palielinās pensijas līdz ar inflācijas pieaugumu. Šogad preču un pakalpojumu cenas valstī ir augušas par 12%, bet Krievijas Finanšu ministrija ir paziņojusi, ka var atļauties pacelt pensijas tikai par 4%. Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs septembrī britu raidsabiedrībai BBC sacīja, ka pensiju palielināšana par vienu procentu gadā izmaksātu 70 miljardus rubļu (miljards eiro). Tas ir aptuveni tikpat, cik Maskava gadā iztērēs par militārajām operācijām Sīrijā, ja tās turpināsies līdzšinējā apmērā. Tomēr pagaidām nekas neliecina, ka Krievijas iedzīvotāji varētu protestēt pret tēriņiem Sīrijā. Neatkarīgā socioloģisko pētījumu centra Levada oktobra sākumā veiktajā aptaujā noskaidrojies, ka vairāk nekā 70% Krievijas iedzīvotāju atbalsta gaisa triecienus Sīrijā. Maskavas Stratēģiju un tehnoloģiju analīzes centra vadītājs Ruslans Puhovs apgalvo, ka augstās karadarbības izmaksas Kremlim nav arguments. "Kā teiktu pie mums Krievijā: izrādīšanās ir daudz vērtīgāka par naudu," viņš sacīja izdevumam The Moscow Times.
Visu rakstu par Krievijas iesaistīšanos Sīrijas konfliktā lasiet žurnāla Sestdiena 30.oktobra numurā!