Domājot par karogu, bieži atceros mazās bērnu dienās dzirdēto teiku par Latvijas karoga izcelšanos. Kāds drosmīgs vīrs kaujā ticis nāvējoši ievainots. Tad viņš noguldīts uz aitādas, kas ātri noplūdusi asinīm, un vietā, kur gulējis varonis, palicis neskarts laukums. Šo stāstu gan atceros vien aptuveni, gan jau ir bijušas sīkākas detaļas, taču tik ļoti tas manī dzīvo. Ar asinīm rakstītais karogs – ik pa laikam tā dzird dēvējam Latvijas karogu. Un tomēr karogs, kā akcentē uzņēmuma Latvijas tekstils vadītājs Oskars Polmanis, ir arī audums, visbiežāk poliesteris, kas sašūts kopā ar diegu. Ar viņu sarunājāmies par to, ko cilvēki sagaida no karoga un vai palielinās interese par karoga krāsas simbolikas lietošanu arī brīvprātīgi.
Latvijas iedzīvotāji pret karogu izturas ar lielu pietāti
Latvijas tekstila specializācija ir Latvijas karogu šūšana un dažādu ar Latvijas karoga tematiku saistītu suvenīru ražošana. Tāpat uzņēmumā ražo arī dažādus kokvilnas un lina tekstilizstrādājumus. Uzņēmuma vadītājs novērojis, ka Latvijas iedzīvotāji pret karogu izturas ar lielu pietāti. Arī likums nosaka stingrus rāmjus, kā karogam jāizskatās un ka pret to jāizturas ar pienācīgu cieņu. No vienas puses, tas viņam kā uzņēmējam nāk par labu, jo uzņēmumā nav bijušas problēmas ar atbilstīgu karogu ražošanu. Polmanis stāsta, ka ir arī ražotāji, kas izmanto citas proporcijas, ne tādas, kā noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 415 – galvenajā papīrā, kas nosaka, kādam karogam jāizskatās. Taču šī īpašā attieksme pret karogu arī liekot cilvēkiem karmīnkrāsas sarkanajam audumam piešķirt pārdabiskas spējas. Nereti klienti esot sarūgtināti, ja karogs saplīst. Taču karogs nav mūžīgs. Jo īpaši, ja karogs plīvo mastā arī ikdienā. Polmanis rēķina, ka karogi, kuri pie iestādēm ir izkārti diendienā, būtu jāmaina reizi ceturksnī. Daudz kas gan atkarīgs no fasādes, pie kuras karogs izkārts, – vai vējš var ieskrieties, vai mājas siena ir līdzena vai grumbuļaina. Lielākā interese par karogu iegādi esot laikaposmā no septembra līdz novembrim un pēc tam pavasarī, kad droši vien visu ziemu lietū, sniegā un rudens vētrās mirkušie karogi vairs neizskatās tā, lai tiem varētu nodrošināt likumā garantēto cieņu.
Interese par karoga vimpeļiem liecina par indivīdu vēlmi arī ikdienā lietot valsts simbolu
Karogu, protams, var izmantot arī stilizēti, un, šķiet, tas šobrīd ir modē. Tāpat kā dažādās latvju zīmes. To jūt arī Polmanis, un uzņēmumam šajā jomā ir ko piedāvāt. Viņš prognozē, ka nākamgad, kad beidzot būs klāt ilgi daudzinātā simtgade, interese par tautiskām lietām vēl palielināsies, taču pēc tam gan gaidāms atslābums. Tas nozīmē, ka arī uzņēmumam ir jādomā par jauniem produktiem. Karogiem gan būšot pircēji. Visupirms ir gana daudz iestāžu, kurām karogs jāizkar diendienā. Svētku un atceres dienās karogam būtu jābūt izkārtam pie visām dzīvojamām mājām. Taču palielinoties arī cilvēku interese izkārt karogus pēc pašu iniciatīvas. Par to liecinot lielāks pieprasījums pēc Latvijas karoga vimpeļa – trapeces formas mastā karināma karoga. Likums nosaka, ka tradicionālais taisnstūra formas karogs ir izkarams vien svētku un atceres dienās. Svētku dienu sarakstā gan var ieskaitīt arī personīgos svētkus, un nav dzirdēts par konfliktiem ar policiju, kuru pamatā dažādi viedokļi par personīgo svētku robežām. Toties valsts karoga vimpelis var tikt izkārts ikdienā, ne svētku dienās un ne pie iestādēm, kur tradicionālajam karogam ļauts plīvot katru dienu. Tātad tieši interese par karoga vimpeļiem liecina par indivīdu vēlmi arī ikdienā lietot valsts simbolu.
Latvijas tekstilā agrāk ražoti arī karogi no vilnas auduma, taču šobrīd tas būtu pārlieku dārgi. Polmanis skaidro, ka vilnas karogs nav lietojams āra apstākļos, kur tas ātri sadalītos pa sastāvdaļām. Vilna ir arī daudz smagāks materiāls par poliesteri, tas nozīmē, ka karogs neplīvotu.
Karogu var izmantot arī nedaudz stilizēti dažādos dizainos, taču tad likums nosaka izrādīt tam atbilstošu cieņu. Ir skaidrs, ka Latvijā nebūtu iespējamas, piemēram, apakšbikses valsts karoga krāsās, kā tas ir ASV.
Patriotismu nerada pareiza auduma izvēle, patriotisms rodas no valsts sakārtotības un valsts attieksmes pret iedzīvotājiem
Gatavojoties Latvijas simtgadei, Latvijas tekstils plāno uzšūt pasaulē lielāko karogu, pārspējot arī pašreizējo Ginesa rekordu. 2013. gadā tas labots divreiz, kad pasaulē lielāko karogu uzšuva Rumānijā un pēc tam Katarā. Uzņēmums jau reiz uzšuvis lielāko Latvijas karogu, ar ko tika pārklāta Mežaparka lielā estrāde. Toreiz karogs bijis 1045 m2 liels. Plānots, ka pasaulē lielākais karogs būs 12 500 m2 plats, tam vajadzēs 45 km auduma un būs nepieciešama apmēram 13 hektāru liela pļava bez kokiem un krūmiem, lai karogu varētu izklāt. Polmanis stāsta, ka interesi par projektu izrādījusi arī Cēsu novada pašvaldība un karogs, visticamāk, tiks izklāts Cēsu apkārtnē. Ja paveiksies ar laikapstākļiem un nelīs, tad izmantoto audumu pēc tam sadalīs un satīs atpakaļ ruļļos, lai pēc tam uzšūtu apavu maisiņus visiem Latvijas skolēniem.
Runājot par karogu biznesa nākotni, Latvijas tekstila vadītāju uztrauc Ārlietu ministrijas iesniegtie Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā. Grozījumos plānots noteikt stingrākas karoga auduma izvēles prasības ražotājiem. "Patriotismu nerada pareiza auduma izvēle, patriotisms rodas no valsts sakārtotības un valsts attieksmes pret iedzīvotājiem," saka Polmanis un piebilst, "nebūs tā, ka mēs Čaka ielā izkārsim pilnīgi identiskus karogus un visa valsts noelsīsies patriotismā." Viņaprāt, valsts ar šādu soli stipri pārspīlētu ar karoga specifikācijām. Polmanim tas atgādinot padomju laikus. "Būtu lieliski arī paprasīt tekstila ražotājiem, ko vispār ir iespējams izgatavot," ministrijas ieceri kritizē karogu ražotājs. Pašreizējais regulējums Latvijā jau tā ir gana stingrs un pietiekams, lai ar cieņu izturētos pret valsts simbolu.
Lai vēl vairāk sargātu karogu kā simbolu, Polmanis rosina Valsts heraldikas komisijai izdot atzinumu – vai šis karogs ir vai nav atbilstošs prasībām. Viņš labprāt šādu "zīmi" izmantotu mārketinga nolūkos un līmētu uz katra karoga iepakojuma.
Zīmējums: Gatis Buravcovs
Ar savas valsts simtgadi lepojamies un pamazām jau esam sākuši dzīvot lielo svinību gaidās. Bet ko mēs vēlētos, ja simts kūku vietā Latvijas dzimšanas dienā tuvākā vai tālākā nākotnē varētu piepildīt arī simts mūsu valsts vēlēšanās? Žurnāls SestDiena rubrikā Latvijai vajag sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem no hipstera līdz ministram, mēģinot noskaidrot, ko Latvijai visvairāk vajag.
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis
c