Šonedēļ gaidīju ciemiņu no tālākām zemēm, tāpēc devos pēc augļiem uz tirgu, arī vecāki no laukiem visu ko saveduši, un uz galda varēju izveidot holandiešu vecmeistaru gleznām līdzīgu kompozīciju, kad šķiet – galds no augļu un dārzeņu pārpilnības lūst. Atbraukusī draudzene tiešām jūsmo: "Te jau izskatās kā tādās grieķu dzīrēs! Zini, pie mums Islandē nekā tāda nav, var nopirkt amerikāņu ķiršus, bet tie nav čerešņa, un svaigas avenes vispār maksā miljonu." Sarunas par to, ko ēdam un cik Latvijā viss ir garšīgs, arī parastie gurķi vai kartupeļi, ar tiem, kas aizbraukuši, vienmēr ir neizbēgamas. Tomēr ne svaigas avenes, ne gurķi nav spējuši noturēt lielu daļu no Latvijas izbraukušo, kas jau nereti paņēmuši kredītus ārzemēs un iekārtojuši tur savas jaunās mājas. Viņi lielākoties stāsta, ka svešumā naudas pietiek, vairs nav jādomā, kā nodzīvot līdz mēneša beigām.
"Es saprotu to vēlmi kaut kur izbraukt un dabūt lielākas iespējas, labākas sociālās garantijas, ātrāk nopelnīt naudu. Daudz kas, protams, Rietumos ir attīstītāks, tas ir pilnīgi loģiski," saka Toms Kreicbergs. Viņš ir viens no tiem, kurš pēc dzīves ārzemēs atgriezies un strādā Latvijā. "Tas nenozīmē, ka man pie kājas tagad ir akmens un jāpaliek uz vietas," viņš piebilst un nenoliedz, ka varētu kādreiz dzīvot arī citur. Taču tas, kas viņu izbrīnot un kaitinot, dzīvojot šeit, ir pilsoņu kritiskā izrunāšanās par savu valsti, arī to, kuri brauc prom.
Rietumos netiktu klāt
Savulaik Toma vēlme mācīties angļu valodā aizvedusi viņu uz ASV, kur viņš ieguvis bakalaura grādu fizikā Rīda Universitātes koledžā Portlendā, vēlāk ticis pie labi atalgota darba investīciju bankā pasaules finanšu centrā Volstrītā. Vēl Toms paspējis sarakstīt vairākus romānus, padzīvot Kubā un pat mācījis citiem dejot salsu. Šobrīd Toms kā Indexo izpilddirektors darbojas finanšu nozarē Latvijā, cīnoties par modernu, zemu izmaksu 2. pensiju līmeņa tirgu, un atzīst – lai gan nopelna mazāk, nekā 23 gadu vecumā strādājot Volstrītā, Latvijā viņam ir daudz vairāk iespēju sevi realizēt.
"Strādājot ar Indexo, pāris gadu laikā esam izveidojuši ļoti spēcīgu komandu. Man uzticējās un ļāva būt klāt no biznesa plāna uzrakstīšanas līdz licences saņemšanai. Reāli esmu varējis izveidot ko tādu, kam Rietumos savā vecumā netiktu klāt," vaļsirdīgi stāsta Toms.
Jau no pirmās dienas, atgriežoties Latvijā, viņš novērojis, ka,
pat ja esi jauns un ar nelielu pieredzi, ja tev ir labas zināšanas, tu ļoti ātri vari darīt diezgan lielas lietas.
"Jau pirmajos mēnešos, kad atbraucu, vadīju personīgos treniņus lielākajiem Latvijas uzņēmumu vadītājiem un darīju visādas citas lietas, kurām, protams, ASV neviens mani tuvumā nebūtu laidis! Bet šeit, tāpēc ka man bija šī pieredze, lai gan biju jauns, uzreiz darīju," to kā vienu no Latvijas plusiem min Toms.
Jau ir labāk
Toms raksta arī blogu – "Šis tas ir tīri okei – blogs par finansēm un biznesu" /tomskreicbergs.lv –, kurā ne tikai skaidro, kāda ir finanšu situācija un attīstība Latvijā, bet arī runā par iedzīvotāju attieksmi un domāšanu. Tieši attieksmes jautājums un nepieciešamība to mainīt ir tas, ko Toms saskata kā risinājumu vairākām problēmām valstī.
Viņš piekrīt un nenoliedz, ka Latvijā joprojām daudz kas nav ļoti labi, taču ir labāk, nekā bija. Uz kopējo situāciju, viņaprāt, jāraugās pragmatiskāk, vairāk jāattīsta kritiskā domāšana, jo tieši tās trūkums arī novedot pie liekas izrunāšanās par to, cik "valstī viss ir slikti".
Bieži kā vienu no problēmu iemesliem piemin korupciju – ka valsts ir izzagta un nevienam nevar uzticēties. Toms piekrīt, ka tā joprojām ir pietiekami liela problēma. Tomēr "korupcija ir viens liels faktors, bet otrs – attieksme. Tā ir viena no lietām, ko es gribētu mainīt.
Man daudz kas Latvijā patīk, bet viena no depresīvākajām lietām Latvijā ir attieksme, ka daudz kas ir slikti. Kad pastāsta par kādu iespēju, tiek atrasts kaut kas, kas nav labi.
Vienmēr tiek meklēts sliktais un jādzird: "jā, bet…" ", savos novērojumos dalās Toms un uzreiz uzsver: "Mums psiholoģiski jāmaina attieksme, vajag mazāk čīkstēt, vairāk pašiem kontrolēt savu likteni."
Arī kopumā uz Latvijas valsts attīstību Toms raugās optimistiski, jo, ja salīdzina ar to, kādā bedrē Latvija bija 90. gados, noticis straujš kāpums. "Mēs esam ļoti lielu ceļu paveikuši, pietuvojušies tuvāk Rietumu līmenim, bet tāpat viņi ir tālu priekšā, jo viņi, kamēr mēs 50 gadu nīkām komunismā, attīstījās un sasniedza ļoti augstu līmeni," skaidro Toms. Tāpēc nevajag lamāt Latviju, ka te nav tā, kas ir Rietumos, bet gan atcerēties teicienu, ka "nomainīt ekonomiku no komunisma uz kapitālismu ir kā mainīt lidmašīnai dzinēju, kamēr tā ir gaisā".
Taisnība gan, ka kaimiņos, kur vēsturiskā situācija bijusi līdzīga, šis tas tiešām ir labāks, taču nedaudz – starp valstīm nav "dienas un nakts" atšķirību. Arī jau pieminēto korupcijas problēmu, viņaprāt, vajadzētu skatīt pragmatiskāk, jo tā esot visur pasaulē. "Ja paskatāmies pēc reitingiem, kur mēs esam, redzams, ka mums vēl ir ļoti daudz kur attīstīties. Taču, ja skatāmies starp pasaules valstīm, mēs esam tuvāk tai pusei, kur ir mazāka korupcija, nevis tai, kur ir vairāk. Protams, ja mēs tikai salīdzinām sevi ar Dāniju, Somiju un tā tālāk, tad pie mums notiek kārtīgs cirks. Bet vajag kontekstā tās lietas skatīt!" aicina Toms.
Skaļāk runāt
Kā mainīt domāšanu, lai mēs negaustos un mūžīgi neatkārtotu slaveno "viss ir slikti"? Toms saka – vajag arī skaļāk runāt. "Jo vairāk jēdzīgi cilvēki mēģina pieiet lietām niansēti, nevis visu melnās krāsas krāsot, nedaudz pastrīdēties pretī, kad kāds runā negatīvi, jo vairāk tas maina viedokli sabiedrībā par to, kas ir normāli un pieņemami. Otrs – ar saviem darbiem pierādīt, ka var," uzsver Toms. "Mēs divus gadus esam ļoti skaļi runājuši, ka daudz kas ir slikti, piemēram, finanšu nozarē: dārgi produkti, necaurredzamas komisijas un citas lietas. Tāpēc mēs liekam pretī un darām, lai kļūst labāk! Uztaisījām pensiju plānus ar zemākām komisijām, caurskatāmākus. Publicējām infografikus par to, kā saprast šo vai citu produktu. Ir cilvēki, kuri dara pozitīvas lietas un pārmaiņas panāk. Jo vairāk tādu būs, jo vairāk būs tās ticības," Toms ir optimistisks. Kā labos piemērus viņš min arī kustības Your Move un Ar pasaules pieredzi Latvijā, kas runā par labo, kas ir šeit.
Ar sevi arī vajag strādāt, ir pārliecināts Toms. "Ir cilvēki, kuriem skats uz dzīvi ir tāds fiksēts: "Kāds es esmu, tāds esmu. Kāda valsts ir, tāda tā ir." Cilvēks saņem 500 eiro, un viņam vairāk nemaz nevajag. Citam skats ir citāds: "Es zinu, ka varu vairāk, tāpēc meklēšu, kas ir tie ceļi un veidi, lai celtu savus ienākumus," " viņš ieskicē dažādo cilvēku dabu un norāda, ka domāšana vismaz starp tiem, kas paši pelna sev iztiku, jāmaina uz uzņēmīgāku – uzņēmēja domāšanu. Tas gan neatrisinās problēmu medicīnas vai izglītības nozarē, kur visiem maksā pārāk maz, tā ir problēma valsts līmenī, taču individuāli rosina atcerēties, ka daudz dzīvē ir atkarīgs no paša. "Var mainīt savu domāšanu, tikai jāsatiekas ar pareizajām domām."
Arī Toms ar mutē ieliktu sudraba karotīti neesot piedzimis – visu nācies sasniegt paša spēkiem. "Man nebija bagātu vecāku vai pazīšanās. Taču, ja tā domā, tad arī neko nesasniegsi, jo sevi jau esi ielicis kastītē – "man nav, nekā arī nebūs, un varu lamāt visus citus". Pa to laiku apņēmīgie cilvēki saprot – ja nav, ir jāmeklē veidi, kā iecerēto sasniegt." Šobrīd Toms varot vien priecāties, kādas iespējas ir mūsdienu jauniešiem. Viņš kādreiz lepojies, ka ātri iemācījies labā līmenī angļu valodu, šodien to izdarīt jau ir daudz vieglāk. "Iespējas un brīvība šodien ir daudz lielāka. Cerams, tāpēc arī kaut kas mainīsies!"
Zīmējums: Gatis Buravcovs
Ar savas valsts simtgadi lepojamies un pamazām jau esam sākuši dzīvot lielo svinību gaidās. Bet ko mēs vēlētos, ja simts kūku vietā Latvijas dzimšanas dienā tuvākā vai tālākā nākotnē varētu piepildīt arī simts mūsu valsts vēlēšanās? - Žurnāls SestDiena rubrikā Latvijai vajag sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem no hipstera līdz ministram, mēģinot noskaidrot, ko Latvijai visvairāk vajag.
Juris
Jens Z
Enģeļa viesis