Fragments no intervijas:
Kādēļ šoreiz esat nolēmis izstādē rīdziniekiem parādīt tieši balles tērpus?
Katru gadu, kad ar savu kolekciju viesojos Rīgā, man gribas parādīt kaut ko jaunu, jo izstādes tēmai un stilam ir jāmainās. Un vispasaules krīzes laikā tik nekaitīga tēma kā balle, kas cilvēkiem varētu radīt tikai pozitīvas emocijas, manuprāt, ir ļoti piemērota (smaida.). Protams, izstādi es varēju veltīt arī Pirmā pasaules kara tēmai, jo nesen tika atzīmēta šā vēsturiskā notikuma simtgade. Taču nospriedu, ka skumjas domas šajā jau tāpat ne pārāk jautrajā laikā nav izstādei gluži piemērotas. Tādēļ izvēlējos balles tēmu, jo tā ir absolūti nepolitiska, tajā netiek apskatīti ekonomikas rādītāji un tai nepiemīt nekādas teorijas. Taču skatītājiem - galvenokārt, protams, sievietēm, sākot ar mazu meitenīti līdz pat vecmāmiņām - šī tēma varētu radīt milzīgu prieku! Apzinos, ka mana auditorija ir ļoti sievišķīga, un nav noslēpums, ka gandrīz ikviena dāma sapņo īstenot savu Pelnrušķītes sapni par nokļūšanu ballē, kurā varētu sastapt mīļoto princi. Tādēļ šī izstāde vēstīs par sievietes laimi, greznību, gaumi, augsto modi, kvalitatīviem materiāliem, skaistiem aksesuāriem, mežģīnēm, šauriem un platiem svārkiem, augstiem un zemiem vidukļiem, smalkām korsetēm un grezniem dekoltē... Domāju, ka šāda izstāde varētu būt ļoti veiksmīga! (Smejas.) Turklāt nav tā, ka kungi būtu apieti — izstādē būs redzami gan smokingi, gan frakas, jo kas tā par balli bez vīriešiem!
Kur jūs iegūstat eksponātus, ko rādāt izstādēs?
Visbiežāk kolekciju papildinu izsolēs Amerikā un Francijā, un apmēram 80 procentu no šajā izstādē izstādītajām 100 kleitām ir iegūtas tieši izsolēs. Izstādē varēs aplūkot vairāk nekā 300 dažādu aksesuāru, kas tapuši pazīstamākajos augstās modes namos: Givency, Dior, Nina Ricci, nesen mirušā Oskara de la Rentas modes namā. Būs arī daudzu citu pazīstamu dizaineru darinājumi, un tam vajadzētu radīt patiešām neaizmirstamu iespaidu. Piebildīšu, ka tērpu un aksesuāru izsoles rīko speciāli izsoles nami, uz kuriem tērpus atnes to sieviešu mantinieki vai radinieki, kuras kādreiz bijušas augsto modes namu klientes.
Jūs cilvēkiem rādāt balles tērpus, bet vai jums pašam patīk apmeklēt greznas balles?
Jā, jā, tāpēc rudenī atkal būšu Rīgā, lai piedalītos ballē, kas veltīta Krievijas cara Pētera I sievai Martai (pēc pāriešanas pareizticībā pieņēma vārdu Katrīna - red.), kura, ja var ticēt grāmatās rakstītajām, dzimusi un augusi Latvijā, Alūksnē. Uz tādu balli droši varētu vilkt kādu no šeit redzamajiem tērpiem! Un ļoti ceru, ka ballē varēs uzdejot valsi - patiesībā vienīgo balles deju, kas vēl saglabājusies kopš senajiem laikiem, kad ballēs dejoja mazurku, polonēzi, fokstrotu, polku, krakovjaku, pasodobli... Šīs skaistās dejas kādreiz dejoja arī Rīgā, taču acīmredzot cilvēki vairs neprot to darīt un tagad gaida, kad dīdžejs ieslēgs mūziku, lai dejotu nevis pa pāriem, bet gan pa vienam. Vai arī sastājas aplī, un tad sākas masu dejas (smejas.) Starp citu, lai izstādē uzburtu īsto atmosfēru, te skanēs mūzika, kāda savulaik tika spēlēta ballēs - valsis, polonēze un tamlīdzīgi - un pie kuras dejoja mūsu mammas, tēvi un vecmāmiņas.
Visu interviju ar Aleksandru Vasiļjevu lasiet žurnāla Sestdiena 17.jūlija numurā!