Vilšanās partijas vadībā bija viens no iemesliem, kādēļ Olšteins un vēl pieci deputāti nolēma izstāties no Zatlera partijas. «Zatleram patīk, ka viņu apjūsmo, ka viņu pavada apsardze, ka viņam ir valsts apmaksāta automašīna. Sevišķi viņam patīk, ja viņu vēl aizvien uzrunā «prezidenta kungs». Viņam līdzās nav cilvēku, kas pateiktu, kā ir īstenībā. Zatlers nav spējīgs savākt komandu, motivēt cilvēkus, veiksmīgi darboties politikā. Viņš nevada partiju, nav partijas reālais līderis,» uzskata Olšteins. Pēc viņa domām, partijas vadība patiesībā bijusi dažu «pelēko kardinālu» rokās.
Pie šiem kardināliem viņš pieskaita bijušo Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Edgaru Rinkēviču, Zatlera padomnieci likumdošanas jautājumos Sandru Sondori-Kukuli un viņas vīru Guntaru Kukulu. «Viņi gribēja, lai Saeimā tiktu ievēlēts aitu bars, kas tikai spaidītu pogas un neprotestētu pret kodola lēmumiem.»
Sondore-Kukule noraida Olšteina apsūdzības. «Olšteins jau no partijas dibināšanas brīža bijis valdē, partijas kodolā. Kā viņš var teikt, ka nav bijis iesaistīts lēmumu pieņemšanā? Uz dokumentiem ir viņa paraksti. Kā jums šķiet, vai viņam pistoli pie deniņiem lika klāt?» Arī pats Zatlers tagad vairs neticot nekam, ko saka Olšteins cilvēks, kas kādu vienreiz nodevis, to varot izdarīt arī otro un trešo reizi.
Olšteina līdzgaitnieki un kolēģi viņu raksturo kā aktīvu un motivētu cilvēku ar lielām politiskām ambīcijām, tomēr pārmet arī mugurkaula trūkumu un nespēju darboties komandā. «Klāvs ir karjeras cilvēks, kurš par morāli maz domā. Viņam šķiet, ka politikā viss ir atļauts,» spriež kāds Olšteina pazinējs, kurš negribēja atklāt savu vārdu.
Vairāk par Klāvu Olšteinu un viņa manevriem, neilgā laikā pametot divas partijas, lasiet Sestdienā.