Sekss pavisam noteikti nav vārds, no kura Miks vairītos, un viņa bezaizspriedumainajam pasaules skatījumam nav šķēršļu. Tomēr Mika vētrainajā dzīvē ienākušas stabilas vērtības – savstarpējas sapratnes pilna kopdzīve ar tumšādaino dziedātāju Kimberliju un meita Eislija.
Kopš Miks mūsu zemē kļuva populārs kā kompānijas MTV Latvijas seja, aiztecējis daudz ūdeņu, tomēr viņš savu dzimteni nav aizmirsis un pie radiem atvedis sev tuvākās meitenes no turienes – no Amerikas dzīves. Profesionālas saites ar Latviju Miku vairs nesaista un pēc atgriešanās ASV viņš uzsāks darbu pie pikanta interneta seriāla Strings Attached.
Mēs runājamies skaistā vasaras vakarā, tādēļ Miks atnācis pasēdēt Ģertrūdes ielas āra kafejnīcā kopā ar Kimu un mazo Eisliju. Šķiet, ka, par spīti savam neviennozīmīgajam imidžam, viņš Rīgā ir dienas varonis, jo no vairākām garām braucošām mašīnām skan saucieni: "Sveicināts Latvijā! Apsveicam ar atgriešanos!"
Fragments no intervijas:
Kādi vēji tevi atpūtuši uz Latviju?
Esmu te ieradies uz pāris nedēļām, trīs gadus nebiju redzējis ģimeni. Gribēju klātienē parādīt Kimberlijai un Eislijai Latviju. Mans tēvs un pārējie radi dzīvo šeit, tikai mamma ir Amerikā.
Tevi neapgrūtina ģimeniskie pienākumi atrādīt savu dzīvesbiedri un sevi pašu radu saimei?
Nē, ir viegli, jo Kimberlija visiem patīk, viņa ir supermeitene. Pareizā izvēle! Satiekoties ir vēl lielāks prieks, Kimberlija visus te pārsteidz ar savām latviešu frāzēm un čomisko izturēšanos.
Vai ar mazo Eisliju tētis runā latviski?
Jā, un kad ierunājos angliski, Kimberlija man sit pa lūpām. Man viņām abām jāmāca latviešu valoda.
Biji iecerējis Rīgā novadīt savu daudzsološo vīriešu semināru, taču latviešu jaunekļi tiem izrādījās negatavi... (uz semināru bija ieradušies tikai 3 interesenti – red.)
Tur kaut kas nelīmējās, cilvēki nenāca, lai gan interese bija nenormāli liela. Kad internetā iemetu savu reklāmas videoklipu par semināru, momentā parādījās tūkstošiem skatītāju. Īsti neizprotu, par ko daudzi tā sacepušies, dzīvodami pilsētā, kur visi viens ar otru krustām šķērsām gulējuši. Rīga ir maza, un, nedod dievs, kāds ieraudzīs, ka esi nācis pie Ozoliņa uz semināru! Skaidrs, ka ierindas latvietis ir kautrīgs, pie tam daudzi gribētāji nevarēja atbraukt no laukiem aizņemtības dēļ. Tagad darīšu to, ko tauta no manis gaida, un vadīšu savu semināru interneta vidē. Pie sevis mājās, nevienam nezinot, katrs jūtas brīvāks, jo var darīt, ko grib.
Kā tu vispār nonāci līdz idejai mācīt vīriešus savaldzināt sievietes?
Amerikā man ir viens labs čoms, kurš mācījies pie slavenā motivācijas kouča Tonija Robinsa un konsultē biznesa cilvēkus. Es viņam esmu palīdzējis ar meitenēm, un reiz, kopīgi pasēžot, viņš man teica: "Lai sasniegtu mērķi, cilvēki patērē gadus, bet tev ir pieredze un zināšanas, kādas deviņdesmit procentu vīriešiem trūkst. Tās jāizmanto!" Viņš mani ierosināja rīkoties.
Kā tavus seminārus apmeklē vīrieši Amerikā?
Tur ir nesalīdzināmi lielāka atsaucība. Pie manis brauc džeki no citiem štatiem un pilsētām. Apmācu arī privāti kā treneris, ejot ar klientiem uz bāru vai klubu. Man uz Ameriku skaipā pat zvana puiši no Latvijas, un es viņus konsultēju.
Cik bieži vīrieši domā par seksu? Mums tā ir maize! Labi, Rīgā pirmoreiz uz semināru džeki neatnāca, bet līdzīgi notiek ar jaunatvērtiem restorāniem vai veikaliem, kas piesaistīti vienai vietai. Tieši tādēļ savu darbību pārnesu uz internetu, kur resursi nav ierobežoti.
Pavedināšanas mākslai tirgū ir noiets?
Jā, bet lielākā problēma ir tieši komunikācijā. Vīrieši visbiežāk saskarē ar sievieti izjūt bailes un mazvērtības kompleksus. Man pašam agrāk arī tā bija - meitene aizgāja, bet es domāju, kā būtu, ja būtu... Tādēļ manā pārliecības programmā ir iestrādātas metodes, kā pareizi uzrunāt meiteni, piemēram, liftā vai pie bāra letes. Galvenais vīrieša uzdevums ir izraisīt sievietē emocijas. Lai sievieti iegūtu, vīrietim jāpastrādā. Arī man neviena nav iekritusi klēpī bez piepūles. Sievietei ir daudz vieglāk dabūt vīrieti, normālai meitenei atliek pieiet kādam klāt un pateikt: "Klau, gribi tīties no šejienes, braucam pie manis?" Džeks uzreiz aizies! Bet ja vīrietis tā uzvedīsies, dabūs sejā pļauku. Es džekiem mācu, kā fiksi nodemonstrēt savu personību, jo skaistai meitenei ar komplimentiem vai dzēriena uzsaukšanu nepietiks, viņai tā ir ikdiena. Zemapziņā jau visas grib alfa vīrieti, kurš ir pašpārliecināts, uz kuru var paļauties, un kurš ir līderis.
Un kur tad paliek jūtas, mīlestība, ja jau vīrietim jāmācās valdzināšanas tehnika? Vienas nakts sakari neizklausās pēc jēgpilnas ilgtermiņa stratēģijas.
Vai tad teicu, ka jūtām jāizpaliek? Pats esmu piemērs to nozīmei – atradu taču lielo mīlestību, lai gan mans vienas nakts sakaru apjoms mērāms trīs ciparu skaitlī. Pašpārliecinātai sievietei, kas tādam vīrietim ir blakus, šis skaitlis nesagādā problēmas.
Vai lēnām amerikanizējies?
Noteikti. Sākumā biju kūtrais latvietis, kā jau vienīgais bērns ģimenē. Lutināts un lolots. Tagad ir pavisam cits uzrāviens, esmu iemācījies smaidīt ar sakostiem zobiem un nepievēršu uzmanību tam, ko domā citi. Man ir pilnīgi vienalga.
Vai tev nebija žēl vai kaut kā neērti atstāt Latvijā tēvu (producentu Māri Ozoliņu) ar kredīta parādiem un aizlidot?
Tajā brīdī viss bruka kopā gan viņam, gan man, gan pusei Latvijas. Uzraksti tiem, kurus tas tik ļoti interesē, ka lielāko daļu 130 tūkstošu parāda mēs atdevām, pārdodot dzīvokli, palika vēl tikai daži desmiti.
Kas tevi vēl dzīvē interesē?
Cilvēks, viņa uzvedība. Man ļoti patīk brīvi sarunāties. Ja nešauj un nesit nost, man pilnīgi vienalga, ar ko kurš guļ. Vajag vienkārši drusku atslābt un būt mazliet tolerantākiem vienam pret otru.
Cik naudas tu gribētu un ko tu darītu?
Zinu, ka domām ir savs pievilkšanas spēks, un man ir sava fantāziju tāfele, kurā ierakstīts viss, ko vēlos – no naudas un mašīnām līdz cilvēkiem, kurus vēlos iepazīt. Tāpēc arī esmu sev uz rokas krieviski ietetovējis vārdu blagodarju. Tas nāk no mana vectēva, kurš diemžēl nomira, kad man bija četrpadsmit gadi. Vectēvs bērnībā man stāstīja par aurām un enerģijām, viņš bija citāds cilvēks. Esmu iepazinis to, kā lietas notiek Kosmosā. Mēs pievelkam gan to, ko gribam, gan to, ko negribam. Tāpēc ir jāatrod līdzsvars un jādzīvo nemitīgā pateicības sajūtā. Ja katru dienu atrodi, par ko pateikties – par veselību, attiecībām, dzīvību –, tu saules pinumā sajutīsi enerģiju. Šī enerģija ar katru dienu pieņemsies spēkā un radīs tevī frekvenci, kurā piepildās visas vēlēšanās.
Visu interviju lasi Sestdienā!