Patmalniece: Nedomāju, ka esmu latviešu Frīda Kalo

"Bet viens tu neesi cīnītājs," Elita uzteic visus tos, kuri iesaistījušies Groduma piemiņas vietas izveidē. Roka leģenda nākamnedēļ tiks pieminēta Līvu atkal apvienošanās koncertā, ko 21.augustā organizē Elita Mīlgrāve. No pārdotajām biļetēm nopelnītos līdzekļus ieguldīs Groduma piemiņas vietas izveidē, bet Roka ministra krēslu radīs metālmākslinieks Reinis Kuncītis.Jūnijā apritēja trīs gadi, kopš Elitu dēvē ne tikai par vienu no spilgtākajām Latvijas māksliniecēm, bet arī par Latvijas roka ministra pēdējo mīlestību. Kad Elita intervijas laikā saka: "Es esmu laimīga, ka sastapu Jāni un man bija iespēja būt kopā ar viņu," — viņas balsī dzirdams smaids, bet acīs parādās asaras. Elita pati sevi dēvē par pretrunu cilvēku, kas varot pilnīgā apgāzt, to, ko pirms mirkļa apgalvojis. Košā sieviete sevī apvieno dzīvespriecīgu naivumu un krampīgu tiešumu. "Patiesībā vīrieši no tādām sievietēm kā Elita baidās, jo stulbi vīrieši nespēj mīlēt gudras sievietes. Elita ir sieviete, tā sakot, ne tikai ar miesu un asinīm, bet ar aknām - viņai ir krampis!" par viņu savulaik teica Grodums. Fragments no intervijas ar Elitu Patmalnieci:**Tavu jaunāko izstādi Vīna studijā sauc "Prieks". Kāpēc tāds nosaukums? Es ar savu labu draudzeni Unu Meisteri sēdēju un domāju, kāds varēja būt nosaukums. Kad internetā lieku bildes, tad parasti kaut kā nosaucu, piemēram, "prieks". Una man saka, nu tad liec "prieks". Tā arī uzrakstījām, kaut gan tā prieka tur nemaz nav tik daudz. Bet prieks var būt dažāds. Kāds tagad ir tavs prieks? Tu katru rītu piecelies, atkal ir jauna diena. Tu kādam kaut ko labu izdari un kādam esi vajadzīgs. Tev rodas iedvesma, tu kaut ko uzzīmē vai aizbrauc uz jūru. Tur arī ir tas prieks. Šovasar vairāk sanāk strādāt vai atpūsties?Baigi maz sanāk pastrādāt, bet es cenšos kaut kā to dzīvi sadalīt. Nedaudz mazāk par mēnesi es biju Toskānā. Vīna studijā arī var redzēt dažus darbus, kurus tur sāku skicēt. Uz Toskānu mani uzaicināji draugi. Kad kaut kur aizbrauc, tad nemaz nevar atpūsties, jo viss kaut kas notiek. Tu paskaties riņķī, ķer tos iespaidus, un rodas iedvesma. (Elita atnes skici, kurā viņa zīmējusi ēnainu koku aleju.) Tās ēnas ir tik foršas! Tik ilgi var skatīties un pētīt, kādā krāsā tā ēna ir. Man gan vienmēr viss kaut kā sanāk lillā. Bieži esi teikusi, ka gribētu aizbraukt uz Meksiku un sajust Frīdu Kalo. Man patīk Frīda, viņa ļoti daudz zīmēja sevi. Ir tik daudz foršu grāmatu par viņas dzīvi. Bet vēl es gribētu aizbraukt uz Ņujorku. Tur viss notiek un ir tik daudz ko redzēt! Tu gadījumā neesi tāda latviešu Frīda Kalo? Savās gleznās tu taču arī patiesībā rādi sevi. Tu vari zīmēt, ko tu gribi, bet tik un tā sanāk, ka zīmē pats sevi. Jā, jā, man jau ir teikuši par Frīdu, bet, nē, es tomēr tā nedomāju. It kā jau viņai arī bija tas Djego, ar kuru viņi šķīrās un precējās, viņiem bija baigā mīlestība. Man arī sanāca tāda mīlestība ar Jāni. Frīda arī  ģērbās... Bet paskaties, viņa nomira 47 gados. Vispār tas ir normāls vecums. Kad sieviete noveco, viņai sākās cita dzīve. Īstenībā ir traki, kad tu noveco. Kāpēc agrāk neviens neteica, ka tu kļūsi vecāks? Saka, ka krīze ir 30 vai 40 gados. Tad man vēl nekas nebija, bet 46 gados pienāca brīdis, kad sapratu: kļūstu vecāka un vairs nevaru tikai strādāt, ir arī jāvingro. Tu vairs nevari sevi tikai tērēt, jādod kaut kas arī vietā. Tev kaut kur dzīvoklī jābūt lapiņai ar Jāņa teicienu "mēs visi esam jauni". Jā, bet to jau viņš arī rakstīja jaunībā. Ir jau tā, ka tu dzīvē sakreņķējies, bet tad tevi atkal pārņemt prieks un tu saproti: nē, tu esi jauns! Kādreiz vienkārši izej uz ielas, satiec kādu labu cilvēku vai redzi ko iedvesmojošu, un viss notiek. Dažreiz no rīta pieceļos un domāju, ka nekas šodien nebūs, bet tad notiek kādi seši notikumi, viss aiziet, un tu atkal saproti, ka tevi ir pārņēmusi enerģija un prieks! Pilnu interviju ar Elitu Patmalnieci lasiet 16.augusta žurnālā Sestdiena!  **