Tirdzniecības nozares eksperti spriež, ka valdības lēmuma sekas vēl īsti nav manāmas, jo lielveikalu tīkli turpina iztirgot iepriekš sarūpētos krājumus. Krievijas prezidenta Vladimira Putina pagājušonedēļ parakstītais dekrēts ierobežo Rietumu pārtikas importu, bet neaizliedz iztirgot jau ievestos produktus. Tagad jāgaida, cik ilgam laikam pietiks šo krājumu un kā tirgotāji aizpildīs deficītu, kad būs iztukšotas noliktavas.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju saglabā optimismu, no 70 līdz 90% aptaujāto ir pārliecināti, ka Krievijai nedraud pārtikas deficīts, jo importa produktus varēs aizstāt ar vietējo ražotāju piedāvājumu. Kā liecina raidstacijas Svoboda galvaspilsētas ielās veiktā aptauja, daudzi krievi pat pauduši viedokli, ka līdzšinējā importa produkcijas pārpilnība lielveikalos bija skaidrojama ar "piegādātāju sazvērestību", jo viņi ļaunprātīgos nolūkos devuši priekšroku ārzemju, nevis pašmāju produktiem.
Patiesība gan ir daudz prozaiskāka: pasaulē lielākā valsts nav spējīga pilnībā nodrošināt sevi ar pārtiku; pagājušogad Krievija importēja pārtikas produktus gandrīz 30 miljardu eiro vērtībā. Kremļa kontrolētie TV kanāli valdības lēmumu mēģina pasniegt pozitīvā gaismā: ārzemju produkcijas ierobežošana palīdzēs vietējiem ražotājiem un veicinās Krievijas lauksaimniecības attīstību.
Pasažieriem, kas regulāri pārvietojas ar autobusu starp Rīgu un Maskavu, ir lieliska iespēja novērtēt, kāds ir stāvoklis Krievijas lauksaimniecībā. Pleskavas apgabals gan parasti tiek šķērsots naktī, bet tur vismaz ir manāmas kādas dzīvības pazīmes. Daudz drūmāka aina paveras Tveras apgabalā, kur lauki pārsvarā aizauguši ar nezālēm un nav derīgi pat ganībām. Daudzi ciemati ceļa malā izskatās neapdzīvoti. Piemēram, aptuveni 60 km garā ceļa posmā no Kimriem līdz Tverai nav manāms neviens apstrādāts lauks. Šķiet, ka tie nav apstrādāti vismaz desmit gadu. Milzīgas platības ir aizaugušas ar latvāņiem, ko būs ļoti grūti iznīdēt pat tad, ja kādreiz zemnieki gribētu atkal apstrādāt šos laukus.
Izrādās, ka atrast vietējo zemnieku nemaz nav tik viegli, un tas nebūt nav skaidrojams ar "tirgotāju sazvērestību". Lai gan likums, kas nostiprināja īpašumtiesības uz lauksaimniecības zemi, tika pieņemts pirms vairāk nekā desmit gadiem, tikai retais zemnieks uzdrošinājies to izmantot, lai paplašinātu ražošanu. Krievijā joprojām nav attīstīta lauksaimnieku kreditēšanas sistēma, arī tehnikas līzinga iespējas ir ierobežotas. Nav sakārtota arī iepirkumu sistēma, bet augstie nodokļi ievērojami samazina izredzes strādāt ar peļņu.
Jebkurā gadījumā Krievijai nav reāli pilnībā atteikties no importa produktiem, jo daudzas izejvielas šeit nemaz netiek audzētas. Krievijā nav iekoptas olīvkoku birzis, tātad olīveļļu nākas ievest no ārzemēm. Apsviedīgi ļaudis jau meklē veidus, kā apiet aizliegumu. Piemēram, viens no paņēmieniem būtu ievest Rietumu produktus caur Baltkrieviju un Kazahstānu. Šīs valstis kopā ar Krieviju ietilpst Muitas savienībā, bet baltkrievi un kazahi atteikušies pievienoties Maskavas sankcijām. Tādējādi rietumvalstīs ražotos produktus varētu uzdot par Baltkrievijas vai Kazahstānas preci, tikai nomainot iepakojumu. Nebūs brīnums, ka Krievijas lielveikalos drīzumā parādīsies "Kazahstānas olīveļļa" vai "Baltkrievijas garneles".
Pēc tam, kad Putins paziņoja par vēršanos pret Rietumu produktiem, Krievijā izskanēja viedoklis, ka tas galvenokārt ietekmēs "izlepušos bagātniekus", kuri pieraduši mieloties ar franču austerēm un itāļu sieriem. Taču patiesība ir daudz nepatīkamāka: Vecā Arbata restorānu apmeklētāji un ekskluzīvā veikala Siera someljē klienti gan jau kaut kā pārdzīvos palikšanu bez ierastā ēdienu klāsta, taču mazturīgajiem slāņiem gaidāmais pārtikas cenu kāpums būs ļoti smags trieciens.
Krievijā ap 22% iedzīvotāju uzskatāmi par trūcīgiem, jo pārtikas iegādei viņiem nākas atvēlēt vairāk nekā pusi no ģimenes budžeta. Tagad šīs izmaksas, visticamāk, būs vēl lielākas, tādējādi paliks mazāk naudas citu izdevumu segšanai. Krievijas politikas komentētājs Maksims Samorukovs interneta izdevuma Slon slejās spriež, ka tāda ir maksa, kas Krievijas sabiedrībai jāmaksā par Kremļa ārpolitisko kursu. "Tagad katrs, kuram nāksies atteikties no poļu āboliem, varēs sajust, ka devis ieguldījumu Krievijas suverenitātes aizsardzībā, ka arī pats kaut ko ziedojis, lai Krievijas režīms varētu suverēni darīt ārpolitikā visu, kas ienāk prātā, neraizējoties par pasaules žandarmu reakciju,» secina Samorukovs. Pēc viņa domām, daudzi krievi nemaz nav pārāk sarūgtināti par šādu notikumu pavērsienu. «Liela daļa Krievijas iedzīvotāju daudz lielāku baudījumu gūst no domas, ka kādam citam liegta iespēja baudīt Parmas sieru, nevis no tā, ka paši varētu nogaršot šo sieru."
Visu rakstu par sekām, ko izraisīs Krievijas pārtikas importa ierobežojumi, lasiet žurnāla Sestdiena 15.augusta numurā!