Rati priekšā eksaktajam zirgam

Taču vidusskolēnu atestāti rāda, ka no politikas veidotāju centieniem līdz šim nav bijusi jēga - valsts pārbaudījumus fizikā un ķīmijā katru gadu izvēlas kārtot arvien mazāks jauniešu skaits. Piemēram, fizikas eksāmenu pērn kārtoja 7,33% no visiem vidusskolas beidzējiem, bet ķīmijas - 3,83%. Daniela Gods-Romanovska ir viena no retajām Latvijas skolniecēm, kas fizikas centralizēto eksāmenu pēc diviem gadiem apņēmusies kārtot neatkarīgi no valdības lēmuma. Tagad viņa mācās Rīgas Franču liceja 10.klasē ar eksakto novirzienu, taču turpmāko dzīvi Daniela plāno saistīt ar jurisprudenci. Fizikas eksāmens būšot kā atkāpšanās ceļš gadījumā, ja viņa tomēr izlems studēt ko citu. "Man tas lēmums neko nemainīs, bet mani mulsina, ko darīs humanitārie. Būtu tikai loģiski, ja eksāmens pirmo reizi būtu tiem, kuri tagad mācās 9.klasē," meitene spriež. Klasē ar humanitāru novirzienu mācās  Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas skolniece Anna Stroža, bet no obligātā dabaszinību eksāmena viņai izdosies izsprukt, jo izlaidums gaidāms jau nākamgad. "Patiesībā es nedomāju, ka kāds no manas klases to eksāmenu varētu nokārtot. Ja man būtu jākārto, tas tikai sabojātu atestātu," atzīst Anna. Viņasprāt, attieksmi pret eksaktajiem priekšmetiem ietekmē katra personīgās intereses, nevis skolotāji. "Esmu izvēlējusies mācīties humanitārajā klasē, jo dabaszinības mani neinteresē un nākotnē nebūs vajadzīgas. Nedomāju, ka visiem no manas klases pamatskolā nebija paveicies ar fizikas skolotājiem. Mēs tomēr nākam no dažādām skolām." Pēc vidusskolas beigšanas Anna izvēlēsies kādu ar kultūru saistītu studiju programmu.Lai gan darba devēji norāda, ka fizikas vai ķīmijas valsts pārbaudes darba nekārtošana jauniešiem aizslēdz durvis uz eksaktajām studiju programmām, šāds apgalvojums nav īsti pamatots, jo daudzviet bez tā var iztikt. Piemēram, lai iestātos teju visās Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pamatstudiju programmās, studēt gribētājam pietiek uzrādīt matemātikas un svešvalodas centralizētā eksāmena rezultātus. Tiesa, fizikas eksāmens (divās programmās arī ķīmijas) iestāšanās konkursā dod lielākas priekšrocības, taču tas nav obligāts. RTU par šādu kārtību mēdz saņemt zināmus pārmetumus. "Pastāv uzskats, ja mēs prasītu fizikas eksāmena rezultātus, tad visi ietu kārtot eksāmenu. Tā gluži nav, jo skaitlis, cik visā valstī fiziku izvēlas kārtot brīvprātīgi, ir tik niecīgs, ka mēs nevaram atļauties šādu risku," atzīst universitātes mācību prorektors Uldis Sukovskis. Valdības lēmumu par obligāto fizikas vai ķīmijas eksāmenu RTU atbalsta, jo tas ļaujot cerēt, ka jaunieši būs motivētāki un parādīs labākas zināšanas. Lai mēģinātu kļūt par vienu no aptuveni 200 Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studentiem, jaunietim jāuzrāda eksāmena rezultāti latviešu valodā, svešvalodā, kā arī ķīmijā vai bioloģijā. Citāda situācija ir Latvijas Universitātes (LU) eksaktajās studiju programmās. Tur lielākoties var iestāties ar vienu no trim eksāmeniem - fizikā, ķīmijā vai bioloģijā. Jaunietim atliek izvēlēties, kuru no tiem kārtot. Universitātē, kuras vadības groži gadiem ilgi bijuši fiziķu rokās, šādi uzņemšanas noteikumi šķiet teju likumsakarīgi. Taču uz obligāto ķīmijas vai fizikas centralizēto eksāmenu LU tagadējais rektors un fiziķis Mārcis Auziņš raugās skeptiski, jo augstskolas galvenokārt sastopas ar jauniešu motivācijas, nevis zināšanu trūkumu. Ja students kaut ko nezina, pasniedzēja uzdevums ir to iemācīt, bet ar nemotivētu jaunieti neko nevar iesākt. "Attīstības psihologi ir izpētījuši, ka sajūta, ko es dzīvē gribu darīt, tiekties uz dabaszinātnēm vai humanitārām lietām, izveidojas, vēlākais, pārejas posmā no pamatizglītības uz vidusskolu. Līdz ar to attieksmei ir jāsāk veidoties jau pamatskolā. Diez vai tas, ka mēs ieviesīsim eksāmenu vidusskolā, būtiski ietekmēs noskaņojumu un motivācijas veidošanos pamatskolā. Tā ir ļoti vienkāršota pieeja jautājuma risināšanai," uzskata Auziņš. Attieksme pret dabaszinātnēm nepārprotami esot jāmaina, bet jauniešiem nepieciešama pozitīva motivācija, nevis eksāmena radītas bailes. Vairāk par obligāto fizikas vai ķīmijas eksāmenu lasiet 17.janvāra žurnālā Sestdiena!