Nav noslēpums, ka nauda Dinamo uzturēšanai līdz šim pārsvarā nākusi no Krievijas, bet pēdējā gada notikumi Ukrainā likuši citām acīm paskatīties uz šo projektu. Daudziem šķiet, ka Dinamo ir viens no Krievijas «maigās varas» instrumentiem, ar ko Latviju mēģina noturēt Maskavas ietekmes zonā.
Fragments no intervijas:
Vai nākamgad Rīgas Dinamo vispār pastāvēs un spēlēs KHL?
KHL ir pieņemta jauna stratēģija, kas izstrādāta uz trim gadiem. Tas nozīmē, ka mums jāsameklē nauda trim gadiem uz priekšu.
Vai pastāv arī iespēja, ka naudu neizdosies atrast?
Man negribētos pieļaut šādu iespēju, bet jāņem vērā arī ģeopolitiskā situācija. Sankcijas, naftas cenas utt. — biznesa vide uz to jūtīgi reaģē, naudu nopelnīt kļūst arvien grūtāk. Arī mūsu politiķi ne pārāk labvēlīgi izturas pret tādu lielvalsti kā Krievija. Man tas viss tagad jāneitralizē, jāpaskaidro, ka tauta dažkārt domā savādāk, nekā rīkojas politiķi.
KHL projekts ir izdevīgs visiem; arī Latvijas hokejam tas ir palīdzējis attīstīties. Mūsu izlases pamatkodols spēlē Dinamo, un atcerēsimies, cik labi mums izdevās nospēlēt Soču olimpisko spēļu turnīrā!
Kāda ir Dinamo hokejistu vidējā alga?
Vidēji sanāk ap 300 000 eiro gadā. Var nopelnīt arī vairāk: viss atkarīgs no tā, kā spēlē, jo tiek maksātas prēmijas par uzvarām, iemestām ripām utt. Es vispār domāju, ka pamatalgai vajadzētu būt diezgan minimālai, jo spēlētājam ir jācenšas nopelnīt to lielo algu. Pretējā gadījumā algas ir tik lielas, ka hokejistiem šķiet — man ar to pilnīgi pietiek.
NHL hokejs ir bizness, ar ko klubu īpašnieki pelna naudu, bet KHL komandas pārsvarā tiek uzturētas ar valsts varai pietuvinātu uzņēmumu līdzekļiem.
Redziet, cik liela ir jūsu alga?
Krietni mazāka nekā Rīgas Dinamo hokejistiem.
Tad salīdziniet savu algu ar to, kādu nopelna amerikāņi un kanādieši. Tas nozīmē, ka viņi ar savu labklājību var uzturēt komandu, samaksāt pat 300 eiro par biļeti. Un cik esat gatavi maksāt jūs? Desmit eiro? Lūk, tur ir tā starpība! Pie mums līdzjutēji nevar uzturēt tāda līmeņa komandu. Es parēķināju, ka Dinamo pats bez sponsoriem varētu savākt kādus trīs miljonus eiro gadā. Bet kluba budžets ir 12 miljoni eiro gadā.
Vai piekrītat uzskatam, ka KHL ir Krievijas "maigās varas" produkts?
Tas ir pilnīgi izdomāts propagandas termins.
Taču Dinamo joprojām tiek uzturēts par Krievijas naudu.
Labi,
bet kas Latvijai liedz iespēju uzturēt šādu komandu? Tādi
uzņēmumi kā Latvenergo, Lattelecom, Latvijas
valsts meži varētu samesties pa pāris miljoniem, un lieta
darīta! Ja nepatīk, ka Dinamo spēlē KHL, savāciet naudu
un brauciet spēlēt NHL! Tikai šaubos, vai mēs tur kādam esam
vajadzīgi. Es saprotu, ne visiem patīk krievi. Taču viņi ir mūsu
kaimiņi, 140 miljoni iedzīvotāju, viņiem ir nafta un gāze,
viņiem ir bagāta vēsture un kultūra, mēs gadsimtiem esam
dzīvojuši blakus.
Vai tas, ka savulaik bijāt VDK virsnieks, jums palīdzējis iegūt sakarus Krievijā un citur?
Nekad
neesmu slēpis, ka biju VDK darbinieks. Interesantākais ir tas, ka
biznesa darīšanās, piemēram, Vācijā, kad pateicu, ka esmu
strādājis VDK, pret mani uzreiz bija liels respekts un uzticība.
Jo viņi zināja, ka tā laika čekisti ir goda cilvēki, sarunāts
nozīmē – izdarīts. Manā laikā VDK strādāja rūpīgi atlasīti
cilvēki, tur neņēma darbā dzērājus vai cilvēkus ar citām
tieksmēm. No vienas puses, pat esmu priecīgs, ka pēc Latvijas
neatkarības atjaunošanas bijušajiem VDK darbiniekiem aizliedza
darboties politikā, jo varbūt es būtu aizgājis pa šo ceļu, un
nezinu, kā tas būtu šodien. No otras puses, Latvija neizmantoja
milzīgu potenciālu, kas bija cilvēkiem, kuri padomju laikā
strādāja VDK un kompartijas struktūrās. Viņi tika nostumti malā,
viņiem pateica: jūs esat «bijušie», mēs veidosim kaut ko citu.
Un ko tad esat izveidojuši? Kā mēs tagad dzīvojam?
Piemēram, jūs esat miljonārs...
Es
drīzāk esmu izņēmums. Mums ir krietni par maz miljonāru. Jābūt
tā, lai Latvijā ir vismaz 10 000 miljonāru, visiem Saeimas
deputātiem jābūt miljonāriem. Tad viņi vairāk domātu par
valsti un tautu, nevis par to, kā nopelnīt dienišķo maizi un
samaksāt par bērna mācībām prestižā skolā.
Savulaik jūs intervijā LTV raidījumam 1:1 tā arī nesniedzāt konkrētu atbildi uz jautājumu, vai Latvija bija okupēta; teicāt, «lai vēsturnieki pastrādā». Vai esat iepazinies ar vēsturnieku secinājumiem un varat pateikt, vai 1940.gadā Latvija tika okupēta?
Arī tagad nevaru sniegt viennozīmīgu atbildi, jo ir arī tādi termini kā "aneksija", "inkorporācija" u.c. Šo terminu formulējumi ir diezgan neskaidri un izplūduši, daudzi vēsturnieki un juristi par tiem strīdas. Varbūt var teikt arī "okupācija", bet mēs izdzīvojām un attīstījāmies.
Bet
padomāsim tālāk — šodien mums daudz kas ir līdzīgi kā
bijušajā PSRS. Tolaik galvenie lēmumi tika pieņemti Maskavā,
tagad Briselē. Tolaik bija rubļi, tagad eiro (lata nav). Mūs
aizsargā citas valsts karaspēks (tolaik PSRS armija, tagad NATO).
Mēs taču neuzskatām, ka šobrīd esam okupēti? Interesanti, kā
mūsdienu situāciju pēc gadiem piecdesmit vērtēs mūsu bērni un
mazbērni.
Visu interviju ar Juri Savicki lasiet žurnāla Sestdiena 13.marta numurā!