Daudzi atzīst, ka viena no Covid laiku pozitīvajām iezīmēm ir tā, ka cilvēki beidzot mazgā rokas un daļa pat ir iemācījušies to darīt pareizi. Taču tās nav vienīgās jaunās zināšanas. Vēl, lūk, izrādās, ir arī dezinfekcijas līdzekļi. Tos, sākoties vispārējam un pamatotam satraukumam, bija kā ar uguni jāmeklē, un, ja nu kaut kur izdevās atrast, tad lielais pieprasījums jau bija labi pastrādājis – to cena nereti bija neadekvāti augsta.
Šobrīd gan dzīve visu salikusi pa vietām – dezinfekcijas līdzekļus var atrast gana plašā klāstā, un arī cenas kļuvušas saprotamākas. Vienlaikus skaidrs: tā kā vīruss nekur nav pazudis, rūpēties par daudz piesaukto higiēnu vajadzēs arī turpmāk. Tāpēc SestDiena nolēma izzināt, vai un kad šādi īpaši līdzekļi tiešām nepieciešami? Citādi jau tāpat ir skaidrs, ka pandēmijas laikā gūtās zināšanas un lielais pieprasījums vismaz uz brīdi dezinfekcijas līdzekļiem ir ļāvis kļūt teju par stilīgu lietu, ko ražo pat lielie modes nami un par ko izsakās arī daudz piesauktie influenceri.
Tirgus pārbīdes Sākoties Covid-19 izplatībai Eiropā, marta vidū, piemēram, franču luksusa lietu konglomerāts LVMH, kam pieder tādi pasaulē plaši pazīstami zīmoli kā Christian Dior, Guerlain un Givenchy, paziņoja, ka nu smaržu vietā ražos dezinfekcijas līdzekļus, lai dāvinātu tos veselības aprūpes sistēmā strādājošajiem. Viens no pamatojumiem šādam solim bija arī dezinfekcijas līdzekļu trūkums. Atceros, ka, sākoties ārkārtas stāvoklim, manu paziņu vidū notika sarakste un tika no kaut kurienes burtiski izķerta šī retā prece – dzidrs šķidrumiņš caurspīdīgā pudelē, kuru varējām dabūt kāda radošā kvartāla koridorā. Tad jau arī Latvijas kosmētikas ražotāji paziņoja par plāniem vai nu sākt, vai būtiski palielināt dezinfekcijas līdzekļu ražošanas jaudas. Viņu pulkā Dobeles Spodrība, kas ražo sadzīves ķīmiju ar zīmolu Seal, ekokosmētikas ražotājs Madara Cosmetics, kā arī kosmētikas ražotāji Stenders un GMT Beauty.
Par šīs preces straujo popularitātes vilni liecina arī "pliki" skaitļi. Ja lūkojamies uz dezinfekcijas līdzekļu importa un eksporta rādītājiem, Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka šajā ziņā būtiski palielinājusies ekonomiskā aktivitāte. Piemēram, šī gada martā Latvija importēja dezinfekcijas līdzekļus 644 799 eiro vērtībā, lai gan tieši pirms gada importa kopapjoms sasniedza tikai 235 312 eiro, bet pērnā gada decembrī – 233 698 eiro. Būtiski auguši arī eksporta rādītāji. Šī gada martā tos eksportējām 363 010 eiro vērtībā, un galvenie noieta tirgi bija Honkongā, Lietuvā un Beļģijā.
Pirms gada eksporta kopapjoms bija tikai 37 189 eiro vērtībā, bet pērnā gada decembrī – 77 046 eiro. Nav gan vēl apkopoti dati par dezinfekcijas līdzekļu ceļiem uz un no Latvijas par aprīli, bet straujās pārmaiņas martā ļauj secināt, ka pandēmija konkrētā produkta tirgu ir mainījusi teju milzīgos apmēros. Tāpēc nu vairs nav jāstaigā pa vārtrūmēm, lai tiktu pie sava īpašā līdzekļa. Tagad pieejamas ir gan želejas, gan tie paši šķidrumiņi.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 15.- 21. maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!