Lielo iespēju un izaicinājumu desmitgade

XXI gadsimta otrā desmitgade zinātnē bija izcili ražīga, un dažu veikto atklājumu augļus cilvēce jau paspējusi izbaudīt uz savas ādas. Arī jaunais gadu desmits neliks vilties, jo zinātnieki ir ceļā uz būtiskiem izrāvieniem, kas pavisam drīzā nākotnē solās ja ne pārvērst mūsu dzīvi līdz nepazīšanai, tad vismaz atsevišķas tās jomas krietni uzlabot.

Atskatoties uz aizgājušās desmitgades vislielākajiem zinātnes sasniegumiem, redzams, ka teju ik gadu veikts kāds ļoti būtisks atklājums vai izrāviens. Tikai laiks rādīs, kurš bijis visnozīmīgākais, taču jau šobrīd skaidrs, ka katrs no tiem atstās dziļu nospiedumu cilvēces attīstībā un izpratnē par mums apkārt notiekošo.

Būvē dzīvību un glābj

Desmitgade sākās ar vēsturē pirmā organisma, kuram bija mākslīgi salikts genoms, izveidošanu. Džona Kreiga Ventera institūta zinātnieki nojauca srobežu starp dabas un cilvēka radīto, vairāk nekā no miljona DNS bāzes pāriem uzbūvējot Mycoplasma mycoides baktērijas genomu. Pēc tam zinātnieki ievietoja šo genomu citā baktērijā, un tā jau drīz sāka vairoties tā, kā lika sintētiskais genoms. Septiņus gadus vēlāk tapa piecas sintētiskas rauga hromosomas. Šis projekts turpinās, un pārredzamā nākotnē tas varētu novest pie laboratorijā audzētas gaļas.

Apjomīgs pētījums 2011. gadā noveda pie medikamenta Truvada izstrādāšanas, kas šodien tiek plaši lietots un samazina HIV pārceļošanas risku no vienas personas uz citu par 93 procentiem.

Eiropas Kodolpētījumu centra Lielajā hadronu paātrinātājā Šveicē 2012. gada jūlijā tika konstatēts Higsa bozons jeb "dievišķā daļiņa". Tiek uzskatīts, ka tā piešķir matērijai masu. Šādas daļiņas eksistence jau bija prognozēta fizikas Standarta modelī, taču iepriekš zinātniekiem nebija rīku, lai teoriju pierādītu.
 

Ārpus Saules sistēmas

Jaunu lappusi Visuma pētniecībā pāršķīra NASA zonde Voyager 1, kas pēc 35 gadu lidojuma 2012. gada augustā oficiāli atstāja Saules sistēmu. Zonde ir pirmais zināmais cilvēces radītais objekts, kas nonācis starpzvaigžņu telpā. Voyager 1 turpinās sūtīt datus uz Zemi līdz 2025. gadam, bet pēc tam klusi dreifēs kosmosā, līdz kādu dienu to, iespējams, atradīs citas civilizācijas. 1977. gadā ceļu sākušajā zondē ir kapsula ar informāciju par mūsu planētu un cilvēkiem.

Līdz 2014. gadam zinātniekiem bija tikai netieši pierādījumi par Lielo sprādzienu, taču tad viņi pamanīja gravitācijas viļņus, kas Zemi sasnieguši pēc divu melno caurumu sadursmes vairāk nekā 1,3 miljardu gadu senā pagātnē.

Ar lielām cerībām tika uztverta ziņa par gēnu rediģēšanas tehnikas izveidi. Par CRISPR nosauktā metode ļauj no DNS izgriezt kādu konkrētu segmentu un aizstāt to ar citu. Teorētiski tam vajadzētu sniegt iespēju attīrīt dzīvos organismus no dažādām slimībām un iedzimtām kaitēm. Drīz pēc tam akadēmisko kopienu satricināja ziņa, ka Ķīnā radīti pirmie ģenētiski modificētie cilvēku embriji, kam sekoja un joprojām turpinās asas diskusijas par ētikas jautājumiem – cik tālu pieļaujami eksperimenti ar cilvēka ķermeni?

Eksoplanētas un caurums

Pagājušajā gadā Nobela prēmija fizikā tika piešķirta Šveices astronomiem Mišelam Majoram un Didjē Kelozam par pirmās eksoplanētas atklāšanu 1995. gadā. Divas desmitgades vēlāk viņu darba turpinātāji pavēstīja par Zemei tuvākās apdzīvojamās eksoplanētas Proxima b pamanīšanu. Tā atrodas 4,2 gaismas gadu attālumā un riņķo ap savu zvaigzni tādā attālumā, ka uz tās varētu būt ūdens. Tiesa, cerības iekopt koloniju cilvēcei aptumšoja vēlāk pamanītie spēcīgie radiācijas uzliesmojumi uz Proxima Centauri zvaigznes, taču tās atkal uzspodrināja citu planētu uziešana šajā reģionā.

Pērn pirmo reizi izdevās gūt pierādījumus fantastikas romānos apcerēto melno caurumu eksistencei. Sinhronizētu radioteleskopu tīkls The Event Horizon Telescope ļāva nofotografēt karstas, saspiestas gāzes disku ap melno caurumu. Tas atrodas M87 galaktikas centrā un ir tik liels kā visa Saules sistēma.

​Smadzenes saplūst ar datoru

Raudzīšanās nākotnē allaž bijusi vilinoša, pat ja cilvēkiem samērā reti izdevies uzminēt, kā pasaule izskatīsies pēc dažiem desmitiem vai simtiem gadu. Par to viegli var pārliecināties, paskatoties pagājušā gadsimta 80. gadu fantastikas filmas, kuru darbība notiek mūsdienās. Arī zinātnes nākotnes prognozes var nepiepildīties tik ātri, kā gribētos, taču minējumus iedrošina fakts, ka ceļš uz šiem atklājumiem jau tiek iets labu laiku.