Kamēr skolēniem augusts asociējas ar garā vasaras brīvlaika beigu tuvošanos, kosmosa pētīšanas entuziastiem šis mēnesis saistās ar vienu no krāšņākajiem priekšnesumiem naksnīgajās debesīs. Neskaitāmas spožas "krītošās zvaigznes" zibenīgā ātrumā izskrien cauri tumšajām tālēm, pamodinot skaistu skatu mednieka instinktu fotogrāfos, liekot māņticīgajiem zem deguna murmināt kvēlākās vēlēšanās vai vienkārši baudīt šo savdabīgo izrādi.
Tā dēvētais zvaigžņu lietus jeb perseīdu meteoru plūsma šogad maksimumu sasniegs naktī no svētdienas, 11. augusta, uz pirmdienu. Ja vien debesis nebūs pārlieku mākoņainas, zvaigžņu lietu ar neapbruņotu aci varēs vērot ikviens, kurš spēj palikt nomodā pēc nakts iestāšanās.
Spožo gaismiņu skrējiens debesīs parasti sākas jau jūlija vidū, taču visintensīvākais tas ir ap augusta otro nedēļu. Visu mēnesi Zeme slīd cauri kosmiskajai telpai, kurā palikuši nelieli ledus un akmens pārpalikumi no Svifta–Tatla komētas. Tā pēdējoreiz aizspurdza garām Zemei 1992. gadā, turklāt diezgan tuvu, izmētājot visapkārt pamatīgu putekļu mākoni. Zvaigžņu lietus maksimums vērojams dienās, kad Zeme slīd cauri gružu blīvākajai un putekļainākajai daļai.
LIESMOJOŠI PUTEKĻI
Perseīdu meteorīti Zemes atmosfērā parasti ielido ar ātrumu 214 365 kilometri stundā. Galvu reibinošajā skrējienā tie sakarst līdz pat 1650 grādiem pēc Celsija skalas, uzkarsējot un saspiežot arī gaisu ap sevi. Kad daļiņas nonākušas ap simt kilometriem virs Zemes, spilgtā liesmošana kļūst redzama arī mums. Košā gaismas līnija lielākoties manāma vien nepilnu sekundi, taču spožāko akmeņu pēda var palikt gaisā arī vairākas sekundes. NASA lēš, ka šogad perseīdu maksimuma naktī būšot iespējams redzēt līdz pat 100 meteoriem stundā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 9. - 15. augusta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!