Adventes laiks ir klusāks pārdomu laiks. Kam mēs gatavojamies? Ārējās aktivitātes ir norimušas, un cilvēkam ir laiks padomāt par savu dzīves ritmu. Gatavojoties Kristus dzimšanas svētkiem, bieži jautājam sev, ko es tur varu piedzīvot? Viss taču jau ir zināms! Bet vajag atcerēties, ka tā ir dzimšanas diena. Tad, kad mēs saviem vecākiem vai vecvecākiem jautājam, ko viņiem uzdāvināt dzimšanas dienā, visticamāk, dzirdēsim atbildi: "Tu esi mana dāvana. Man neko vairāk nevajag. Vienkārši atnāc!" Tieši šos pašus vārdus mums arī Kristus saka savā dzimšanas dienā: tu esi mana dāvana. Vienkārši atnāc!" tik vienkārši un sirsnīgi noskaņoties Ziemassvētkiem aicina Liepājas Sv. Jāzepa katoļu katedrāles priesteris Andris Vasiļevskis. Gatavojoties Ziemassvētku dievkalpojuma sprediķim, viņš saudzīgi cilā greznu, zelta diegiem izšūtu, vairāk nekā simt gadu senu katoļu garīdzniecības rituālo tērpu – ornātu.
Savulaik, 19. gadsimta beigās, speciāli Liepājas katedrāles vajadzībām liturģiskos tērpus iepirka veselos komplektos: baltie, sarkanie, zaļie, violetie. Taču šis ir ļoti īpašs ornāts, ar savu ļoti īpašu stāstu. Ne tikai tāpēc, ka saglabājies no 18./19. gadsimtu mijas un kalpojis jau vairākām priesteru paaudzēm vispirms Vācijā, bet 21pēc tam atceļojis uz Latviju. Andrim Vasiļevskim šis tērps ir nozīmīgs dziļi personiski – viņš to saņēmis dāvanā uzreiz pēc iesvētīšanas priestera kārtā un ikdienas kalpošanā nevalkā, lolo un taupa īpašiem gadījumiem. Pēdējo reizi uzvilcis pērn rudenī – savas vecākās māsas laulību ceremonijā.
"Šis ir vācu kardināla Joahima Meisnera dāvinājums, kuru viņš bija atsūtījis mūsu diacēzes nu jau emeritētajam bīskapam Vilhelmam Lapelim, bet viņš savukārt to uzdāvināja man, kad es sāku savu garīdznieka dzīvi," Andris stāsta par svinīgā tērpa vēsturi un tūlīt arī paskaidro, ka katoļu baznīcas vidē ir tradīcija, ordinējot priesterus, dāvināt viņiem ornātu. "Parasti dāvina jaunu ornātu. Taču, kad mani ordinēja priestera kārtā, bīskaps Vilhelms Lapelis man teica: Andri, tu esi smalkāks, citādāks, un tev jau tādas jaunas lietas nederēs." Sev par lielu pārsteigumu, Andris Vasiļevskis no bīskapa saņēmis īstu vēstures relikviju – greznais ornāts ir darināts 18. gadsimta beigās un šurp atceļojis no Vācijas. 1999. gadā tas ticis restaurēts. Pasniedzot šo tērpu jauniesvētītajam priesterim, bīskaps teicis: "Tu to sapratīsi", šādi, iespējams, norādot uz Andra sākotnējo, laicīgo tekstilmākslinieka izglītību un profesiju.
"Ar to laikam arī iesākās mana – tekstilnieka – mīlestība uz baznīcas liturģiskajiem tērpiem. Tad, kad es šo saņēmu un atklāju, cik liels ir vēsturiskais mantojums baznīcās, sapratu, kāpēc man, tekstilmāksliniekam, ir jābūt priesterim Romas katoļu baznīcā." Rādot no krāšņi zeltaina brokāta auduma darināto un zelta diegiem izšūto ornātu, Vasiļevskis vēl paskaidro, ka "ir vajadzīgas zināšanas, lai saprastu, ka tā nav tikai drēbe, tikai lupata, bet tas ir mākslas darbs".
Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!