Pēc viņas domām, Krievija ar savu rīcību gan panākusi pretēju efektu tam, ko varbūt cerēja sagaidīt. "Ukrainas sabiedrība konsolidējas; cilvēku noskaņojums ir ļoti patriotisks. Ukraiņi arvien labāk apzinās savas valsts neatkarības nozīmi. Pašiem sava valsts ir milzīga bagātība, un arī mums Latvijā to vajadzētu apzināties, jo pasaulē ir lielas tautas, kam tādas nav. To var salīdzināt ar skaistu sētu un dārzu: tas ir tavs, veido, dari!"
Vēstniece secina, ka ukraiņi ir apņēmības pilni nosargāt savu valsti un pārvarēt visas grūtības. Krievijas agresija viņus vēl vairāk pārliecināja, ka jāstiprina saites ar Rietumiem un jātiecas uz iekļaušanos Eiropas Savienībā.
Fragments no intervijas:
Krievijā bieži dzirdams viedoklis, ka ukraiņi paši vainīgi pie savām problēmām, jo nav tikuši galā ar savas valsts attīstīšanu. Ukrainas sociālekonomiskās attīstības līmenis joprojām ir diezgan zems; politikā gadiem ilgi bija vērojama savstarpējo rēķinu kārtošana, nevis rūpes par valsts interesēm. Protams, tas neattaisno Krievijas agresiju, bet vai šiem pārmetumiem nav zināms pamats?
Manuprāt, Krievijai šajā ziņā nav pamata kaut ko pārmest citām valstīm. Labāk paskatīties, kā pašiem klājas un ar kādām metodēm tiek panākta politiskā vienotība. Ukrainas vēsture ir sarežģīta; teiksim, brīvo kazaku periodā veidojās brīvu cilvēku attieksme pret savu sabiedrību. Ja cilvēks jūtas brīvs, viņam var rasties vēlme, lai citi piemērotos viņa viedoklim. Zināmā mērā tā ir viensētnieku domāšana, un viensētniekiem parasti nav viegli atrast kopsaucēju ar citiem. Tādēļ par ukraiņiem var rasties iespaids, ka viņi visu laiku kārto savstarpējos rēķinus. Katrs ukrainis grib būt tas varas zižļa turētājs. Latviešiem jau arī ir līdzīgas iezīmes, piemēram, Eduards Berklavs savulaik teica: "Daudziem sekste aug ātrāk par smadzenēm."
Ukraiņi ir lepni, emocionāli cilvēki un kārto attiecības, ne vienmēr padomājot par sekām. Daudzi atzīst, ka Ukraina nav pietiekami efektīvi izmantojusi šos vairāk nekā 20 gadus, ko varēja dzīvot miera apstākļos. Taču es negribētu piekrist, ka ukraiņi neprot novērtēt savas valsts nozīmi. Ja kādam Krievijā šķiet, ka ukraiņi netiek galā ar valsts attīstīšanu, tad lūdzu — palīdziet kaimiņiem, nevis traucējat!
Savulaik mēs sasniedzām mērķus, uz ko tagad tiecas Ukraina, — līdzdalību Eiropas Savienībā un NATO. Vai mūsu pieredze var noderēt Ukrainai, kas tomēr ir krietni lielāka un sarežģītāka valsts?
Nedomāju, ka valsts lielums ir pamatā tam, kādu attīstības modeli tā izvēlēsies. Eiropas Savienībā ir ļoti dažāda lieluma valstis, bet attīstības modelis ir identisks — balstīts uz demokrātijas, tirgus ekonomikas un likuma varas principiem. Tagad arī Ukraina ir nonākusi pie secinājuma, ka vēlas attīstīties pa šo ceļu. Mūsu pieredze šajā ziņā var būt ļoti noderīga. Arī mēs bijām spiesti dzīvot padomju režīmā ar visām no tā izrietošajām sekām, tādēļ pēc neatkarības atgūšanas nācās mainīt domāšanu. Ukraiņus interesē arī mūsu praktiskā pieredze, piemēram, uzņēmēji apzinās, ka viņiem nāksies ieviest Eiropas kvalitātes standartus. Mēs jau tam visam esam gājuši cauri.
Pie mums netrūkst arī skeptiķu, kas norāda uz Latvijas izraudzītā ceļa ēnas pusēm: simtiem tūkstošu aizbraukušo, daudzu ekonomikas sektoru nonākšana ārvalstu kapitāla kontrolē, rūpnīcu un cukurfabriku slēgšana utt. Vai to visu novēlam arī ukraiņiem?
Kļūdas, ko mēs esam pieļāvuši, ir mūsu pašu atbildība; tās netika uzspiestas no Briseles vai Londonas. Var jau izmantot dažādus populistiskus argumentus, bet ukraiņiem ir visas iespējas mācīties no mūsu kļūdām. Protams, viņiem ir daudz nopietnāka ražošanas bāze, ko nāksies modernizēt.
Kādā noskaņojumā vēstniecības darbinieki gaida ziemu, jo izskanējušas runas, ka Kijeva varētu palikt bez gāzes un karstā ūdens?
Latviešiem ir tāds teiciens "pārziemot, pārlaist ziemu". Tagad arī ukraiņi ir apņēmības pilni "pārziemot". Viņi dzīvos daudz taupīgāk, energoresursus nāksies tērēt saimnieciskāk. Cilvēki saprot, ka nav citas izejas. Tagad viena no ejošākajām precēm ir ūdens sildītāji. Protams, tad uzreiz jādomā, lai nerastos elektrotīkla pārslodze. Mums vēstniecībā ir iegādāts elektrības ģenerators. Šādu lēmumu pieņēmām Maidana laikā, kad Kijevā sākās ielu cīņas un nevarēja zināt, kā viss beigsies. Domāju, ka ziemai esam labi sagatavojušies.
Skaidrs, ka tuvāko gadu laikā nekādi "ziedu laiki" Ukrainā nav gaidāmi, bet cilvēki to apzinās un gatavi paciesties labākas nākotnes vārdā. Ukraiņiem ir liela apņēmība pārvarēt visas grūtības. Tas vieš cerības, ka viņi tiks galā ar smago situāciju.
Visu interviju ar Latvijas vēstnieci Ukrainā Argitu Daudzi lasiet žurnāla Sestdiena 26.septembra numurā!